Manipulācijas ir sastopamas visur – sadzīvē, attiecībās, reklāmās, biznesā, politikā. "Diemžēl vai par laimi, dzīve sastāv no tā, ka tev ir jāspēj vienoties un panākt to, ka citi cilvēki dažos brīžos dara to, kas ir tavās interesēs," atzina Grīslis.
"Līdz ar to manipulācija ir kā nazis, kas ķirurga rokās var būt ļoti labs, bet negodprātīga cilvēka rokās var darīt kaut ko citu," viņš uzsvēra.
Arī Orupe piekrita, ka noteiktās robežās manipulē pilnīgi visi cilvēki. Jautājums ir – cik apzināti un ar kādu mērķi. Prasme pārdot, vienoties vai izmantot kādus mārketinga trikus ne vienmēr ir ļauna manipulācija. Turklāt savā ziņā arī psihologi mēdz manipulēt, lai palīdzētu saviem pacientiem.
"Ir iespējams cilvēkam uzdot jautājumus tā, ka viņš pārliecina pats sevi par kaut ko – nevis tu pārliecini viņu par kaut ko, bet viņš pārliecina pats sevi. Faktiski tā arī ir manipulācija. Svarīgi ir, vai mēs izšķiram to balto manipulāciju, kas ir vērsta cilvēka interesēs, no tās, kas nav," viņa skaidroja.
Ja manipulācija ir ar negatīvu mērķi, cilvēki bieži vien uz to iekrīt laika trūkuma dēļ, iespējams, tāpēc, ka pietrūkst kritiskās domāšanas, vai visbiežāk tāpēc, ka ļaujas emocijām. "Ja runājam par psiholoģiski negatīvu manipulāciju, tā definīcija tāda arī ir, ka tā ir panākšana, ka otrs cilvēks rīkojas mums vēlamā veidā, tā īsti nepaudis savu piekrišanu vai arī uz viņa rēķina tas notiek," norādīja Orupe.
Psihoterapeite skaidroja, ka manipulācijas ierasti tiek vērstas uz trīs cilvēku emocijām – bailēm, vainas izjūtu vai vēlmi būt labākam, arī skaistākam, ar ko bieži spēlējas reklāmās.
"Virziens numur viens ir tāds, ka manipulators panāk sev vēlamo, draudot ar kādu sodu. Ja tu nedarīsi to, tad es tevi atstāšu, piemēram. Otrs variants ir, ka tu esi vienīgais, kurš var man palīdzēt, kad manipulē ar ciešanām un to, cik šausmīgi grūti būs, ja tu to neizdarīsi. Trešais variants, kas droši vien ir vairāk reklāmās, ir kārdināšana – cik tava dzīve varētu būt labāka, ja tu izdarīsi šo," viņa skaidroja.
Grīslis uzsvēra, ka tie cilvēki, kas ir apmierināti ar sevi un savu dzīvi, retāk uzķeras uz manipulāciju, jo ir pašpietiekami. Tādus cilvēkus ir grūtāk ietekmēt, jo viņi nesāks baidīties, ja kāds draudēs, ātri atpazīs, ja kāds mēģinās iežēlināt, un neuzķersies uz reklāmām, jo zina, ka ir pietiekami labi.
Problēmas rodas tiem cilvēkiem, kas nav pārliecināti par sevi un savām spējām, izskatu, ja cilvēks domā, ka nav gana labs.
"Tajā brīdī, kad mums kāds mēģina to iestāstīt vai kaut kā likt par to manīt, šī manipulācija nostrādā.
Mēs gribam būt labi, skaisti, veiksmīgi, mīlēti, gan saņemt, gan dot. Tās ir apslēptas, dziļas vēlmes, kuras varbūt nav tik viegli pašiem apzināties," atzina Grīslis.
Tāpat viegli manipulējams cilvēks ir atkarīgs vai līdzatkarīgs cilvēks – gan emocionāli, gan psiholoģiski, gan, iespējams, finansiāli.
"Man ir bijusi tuva draudzene, kura ir bijusi tādās attiecībās, kur viņu pilnīgi apzināti padarīja finansiāli atkarīgu tā, lai viņa nevarētu pieņemt kādus lēmumus, lai viņa nevarētu aiziet, nevarētu pateikt "nē" tad, kad to grib," atklāja Orupe.
Atpazīt manipulāciju ir izaicinājums, atzina speciālisti. Svarīgākais ir saprast, ka tas vispār ir noticis. "Pirmais ir apstāties, paņemt pauzi un laiku, lai saprastu, kas tikko notika. Vai tas notika ar manu piekrišanu vai ir kaut kāda sadaļa, kurai es piekrītu, un ir – kurai nepiekrītu, vai es parakstījos neapzinoties," ieteica Orupe.
Var parunāt arī ar kādu savu tuvu draugu – sarunās mēs ļoti ātri pamanām skabargu cita acī, tāpēc draugi ir pirmie, kas mūs sūtīs pie kvalificētiem speciālistiem, kuri var konsultēt un mums palīdzēt, norādīja Grīslis.
"Bieži vien cilvēks, ar kuru manipulē, piemēram, līdzatkarīgais, varbūt ne līdz galam saprot, ka viņš spēlē to spēli, kuru viņam piedāvā atkarīgais, tāpēc skats no malas [palīdz]. Vēlams arī nedaudz neitrālāku cilvēku skats, lai tie nav tās pašas sistēmas jeb ģimenes locekļi," piebilda psihologs.
Pazīme, pēc kuras vadīties, lai saprastu, ka ar tevi manipulē, ir arī tad, ja arī pats sevi sāc pieķert melos, ja ir grūti atklāti pateikt kaut ko. Tad ir vērts apstāties un pajautāt sev – kāpēc es tā jūtos? Lieti noder arī pajautāt sev – kā svešs cilvēks rīkotos manā situācijā?
