Runājot par problēmām Latvijas ģimenēs, ārste atzina, ka joprojām nav pazudušas problēmas ar atkarībām. "Daudz vairāk parādās azartspēļu atkarība, ne alkohols vai kādas citas atkarību izraisošas vielas," sacīja Kāle.
Viņa atzīmēja, ka tāpat ģimenēs nekur nav pazudusi vardarbības problēma. Turklāt ir vērojama polarizēšanās – ir ģimenes, kas ļoti domā un strādā pie labām attiecībām, bet ir tādas, kur savstarpējās attiecības ir ļoti saasinātas.
Pēc speciālistes teiktā, par vardarbības problēmu vajag runāt, bet vajag arī strādāt pie tās mazināšanas. Vajadzētu izveidot profesionāļu "tiltiņu" – psihoterapeitu, policistu un citu speciālistu kopīgu sadarbību problēmas mazināšanā. "Tur ir vajadzīgs tāds kopdarbs," viņa sprieda.
Tāpat būtu jāstrādā, lai vairotu izpratni par vardarbību bērniem bērnudārzos un skolās.
Psihoterapeite norādīja, ka attiecību problēmas ir dažādās ģimenēs – arī materiāli nodrošinātās, bet ģimenes, kurām ir grūti ar naudu, sabiedrība mēdz nepieņemt to pieticīgā dzīvesveida dēļ, lai arī pašā ģimenē valda liela saticība.
Kāle gan atzina, ka ir pozitīva tendence – ģimenes arvien laicīgāk sāk apzināties problēmas un saprot, ka vajag ko darīt lietas labā.
"Ģimenes tiešām prasa palīdzību, un tendence ir augoša," teica speciāliste, atzīmējot – lai arī tiek uzskatīts, ka parasti pēc palīdzības biežāk vēršas sievietes, tas ir stereotips. "Šobrīd bieži zvanītāji, lai uzlabotu attiecības, ir tieši vīrieši."
Kāle gan piebilda, ka psihoterapeits nepasaka pareizo ceļu, bet virzienu, kurā jāstrādā. "Palīdzam nospiest tās pareizās pogas," teica psihoterapeite.
