“Spoguļojoties citos, citu spēka apliecinājumos, varam sajusties arī paši stiprāki, bet tas noteikti nevar palīdzēt ilgtermiņā, jo darbs ar sevi jāveic pašam, un viss sākas brīdī, kad saprotam, kas liek tik ļoti aizrauties, piemēram, ar citu dzīvēm, ar citu stāstiem,” vēlmi apjūsmot citu dzīves atspoguļojumu publiskajā telpā komentēja psihoterapeite.
Kaut ko zaudējot, piemēram, attiecības, darbu vai statusu, cilvēki mēdz sevi neuzskatīt par pietiekami labiem, ar novērojumu dalījās Griškeviča: “Kamēr cilvēks adaptējas dzīvei ar šo zaudējumu vai bez šīs zaudētās vērtības, domas, ka tā ir mana vaina un cik viss tagad ir bēdīgi, pieder pie lietas.”
Psihologs Reinis Lazda uzsvēra, ka cilvēks ir sociāla būtne un nepastāv neatkarīgi no pārējās pasaules: “Būtībā personība, cilvēka patība arī ir veids, kā mēs sevi definējam, salīdzinot ar citiem.”
Cilvēki, it sevišķi jaunībā, meklē savu identitāti, mēģina saprast, kas viņi ir un ar ko atšķiras no citiem. Tas notiek, ne tikai pavadot laiku sociālajos tīklos, bet arī, piemēram, lasot dzelteno presi un romānus, skatoties filmas.
Taču šādā veidā tiek iegūta ļoti ierobežota informācija, atzina Lazda: “Problēma ir tajā, ka mēs redzam vienu pusi, kuru cilvēks grib parādīt, un parasti jau tā ir pozitīvā puse, ar kuru viņš varētu lepoties, ar kuru viņš varētu iegūt apbrīnu vai augstāku sociālo statusu.” Informāciju neizvērtējot kritiski, tas, visticamāk, noved pie dziļas neapmierinātības un gandarījuma trūkuma par vairākām dzīves jomām, pauda Benita.
Reiņa Lazdas “psiholoģiskās higiēnas ieteikums” ir ik pa laikam kaut ko pamainīt. “Cilvēkam ir vajadzīgi jauni iespaidi, pārmaiņas, tas veicina mūsu domāšanu, spēju paskatīties uz lietām no citas puses,” pamatoja Lazda, piebilstot, ka, ja jūt vajadzību kādu laiku neizmantot sociālos tīklus, to noteikti ir vērts izmēģināt.
Jebkādas pārmērīgas aizraušanās, tai skaitā ar sociālajiem tīkliem, nozīmē, ka personībai nepieciešams stiprinājums, sacīja Griškeviča: “Ir jāveido drošāka saikne ar pasauli, lai tas, ko es redzu sociālajos tīklos, neliktu man domāt, ka ar mani kaut kas nav kārtībā.”
Viņa ieteica mēģināt saprast, kas veido stabilu patības izjūtu: “Paskatīties, kādās attiecībās esmu pats ar savām emocijām, ar jūtām, vai saprotu, kas notiek, vai varu nosaukt, regulēt, vai es saprotu savas vajadzības.”
Lazda piekrita un ieteikumus papildināja ar ierosinājumu iesākumā risināt mazās problēmas, jo tās ir vieglāk definēt, kā arī, tiekot ar tām galā, cilvēks izjūt gandarījumu un paaugstinās ticība sev.
“Svarīgi darīt darbus, kuriem mēs redzam skaidru, nepārprotamu rezultātu un lai šis rezultāts mūs iepriecina,” ieteica Lazda, kā piemēru minot vides sakārtošanu, augu audzēšanu. Psihoterapeite Griškeviča piebilda, ka ir svarīgi spēt paļauties uz sevi.
