Jautāta par problēmām, kuru dēļ visbiežāk tiek meklēta psihologa palīdzība, Ābeltiņa atzina, ka ir lietas, kas ir nemainīgas – tās pamatā ir attiecību krīzes un problēmas.
"Protams, ka ekonomiskās krīzes vai kaut kādi lieli sociāli notikumi var pastiprināt [problēmas], bet arī bez ekonomiskām krīzēm attiecību krīzes eksistē, šķiršanās lietas," teica psiholoģe.
Tāpat cilvēkus satrauc ar viņu bērniem notiekošas vai nenotiekošas lietas, ko viņi nevar izskaidrot. "Tas vecākos rada ļoti daudz satraukumu," atzina Ābeltiņa.
Pēc viņas teiktā, vēl daudziem traucē dzīvot "vecas lietas" – bērnībā skolā piedzīvotā vardarbība.
"Man ir diezgan daudz cilvēku, kas nāk [saistībā ar šo problēmu]," teica psiholoģe, norādot, ka šajā ziņā "ir liels darbības lauks".
Arī depresija ir diezgan izplatīts iemesls, kāpēc cilvēki vēršas pēc palīdzības. "Varbūt ne vienmēr tā ir klīniska depresija, kur jau psihiatrs varētu konstatēt, ka vajadzētu arī zāles lietot, bet bieži vien tas ir iesākums depresijai," teica Ābeltiņa.
Vēl nomāktība kļūst par pārāk biežu "viešņu" cilvēku dzīvē, tāpat arī trauksme. "Trauksme ir vēl viena emocija, ar ko ir saistīti diezgan daudz jau nopietnu traucējumu, panikas lēkmes," teica psiholoģe.
Viņa norādīja, ka cilvēkiem ir daudz satraukumu un ne vienmēr ar tiem izdodas tikt galā.
"Un padoms – vienkārši relaksējies un tver visu ne tik ļoti nopietni – reti kad palīdz," teica Ābeltiņa.
Psihologs, pēc viņas teiktā, vairāk vai mazāk palīdz salikt lietas pa plauktiņiem un atrisināt problēmas, kas cilvēkam rodas dzīves laikā.
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) sestdien, 15. oktobrī, notiek trešais Latvijas Psihologu kongress, ko sadarbībā ar RSU rīko Latvijas Psihologu biedrība. Viens no kongresa centrālajiem jautājumiem būs topošais Psihologu likums, ko pēc vairākus gadus ilgušām diskusijām Saeimā varētu pieņemt jau tuvākajos mēnešos.
