Psiholoģe aicina saudzēt sevi un apdomāt, vai Jaunajā gadā vērts izvirzīt vēl kādus mērķus

Jaunam gadam iesākoties, cilvēki mēdz gan atskatīties un izvērtēt iepriekšējā gadā paveikto, gan izvirzīt jaunus mērķus, apņemšanās, sapņus un ieceres. Gada mērķu un plānu veidošana ir kā sava veida atskaites punkts, kaut kā sākums. Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psiholoģe, psihoterapeite Inese Ruka-Jansone teic, ka mērķu noteikšana ir labs paņēmiens, kā sevi motivēt augt un attīstīties, jo cilvēks pēc dabas ir slinks. Bet tai pašā laikā viņa aicina būt saudzīgiem pret sevi, atrast laiku sev un izvērtēt, vai šobrīd vēlies dzīvē uz priekšu skriet vai apstāties, atrast miera un stabilitātes sajūtu.

Psiholoģe aicina saudzēt sevi un apdomāt, vai Jaunajā gadā vērts izvirzīt vēl kādus mērķusLinda Zalāne

Nereti cilvēki gada sākumam piešķir lielu nozīmi, liek lielas cerības, domājot, ka sāksies jauna dzīve. Raksta plānus, apņemšanās, mērķus. Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psiholoģe, psihoterapeite Inese Ruka-Jansone uzsver, ka šogad ir rūpīgi jāapdomā, cik lielus mērķus vai plānus izvirzīt, jo nevar noliegt, ka mūs visus apkārtējā situācija ietekmē. “Galvenais ir nesalīdzināt sevi ar citiem. Ja jūties ērti izvirzīt mērķus, tad tas ir jādara. Ja jūti, ka nevēlies, tad nevajag. Mērķu un plānu uzstādīšana ir labs paņēmiens, kā sevi motivēt augt un attīstīties. Cilvēks pēc dabas ir slinks. Un, ja motivācijas nebūs, tad var ērti un slinkti turpināt dzīvot,” uzsver Inese Ruka-Jansone. “Labi, ja varam izsapņot sapni, sapnī ieraudzīt mērķi, ko gribam sasniegt un sastādīt plānu, kā to darīt. Svarīgi ir rūpīgi piestrādāt pie tā, lai plāns ir salikts pa maziem solīšiem, kurus ir reāli iespējams izdarīt un kuri, no vienas puses, izaicina, bet, no otras puses, ir pietiekami saudzīgi.

Tas īpaši svarīgi ir šajā laikā, kad apkārt ir tik daudz spriedzes un neziņas.

Apdomāt, vai vispār vajag vēl sev likt kādus mērķus, vai labāk padomāt par to, kā šobrīd justies mierīgāk. Un varbūt šis ir mērķis un plāns, ko piepildīt tagad.”

Inese Ruka-Jansone stāsta, ka plānā ir būtiski likt ko tādu, kas pašam ir interesants, kas dod iespēju sevi nedaudz izaicināt. Plāns ir kā atskaites punkts. Tas dod stabilitātes sajūtu. Šobrīd daudziem stabilitāte ir sašūpojusies. Tas ļauj atgriezties pie pamatsajūtas, kas var dot stabilitāti.

Ļoti svarīgas ir fiziskās aktivitātes, būšana dabā. Pastaigas, neliela izvingrošanās ļauj sajust savu ķermeni. Fiziskas aktivitātes ne tikai ķermenim dod sparu un enerģiju, bet vairo arī emocionālo enerģiju un labsajūtu. Svarīgi ik dienas veltīt laiku sev. Katram mazam solītim, mirklim ir nozīme, jo cilvēks apzināti var radīt mazos mirkļus, kas veido lielo bildi.

“Būt pret sevi laipnam un saudzīgam. Tas nozīmē, ka mums ikdienā ir jāparūpējas par sevi, lai justos labāk.

Tas nav egoisms vai egocentrisms. Tas ir veselīgs egoisms.

Ir svarīgi atrast katru dienu brīdi, kad vari padomāt par sevi – kā jūtos, kādas ir manas domas. Es vēlu visiem to iemācīties,” norāda Inese Ruka-Jansone.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt