Juglā, Veldres ielā, atrodas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā nodaļa. Jau kovida laikā te bija jūtams pacientu pieplūdums. Tagad Ukrainas kara dēļ divas reizes ilgāks gaidīšanas laiks nekā pērn ir uz psihiatrisko palīdzību. Akūti tā tiek sniegta nekavējoties, bet, saasinoties depresijai, pacientiem jāizlīdzas ar zālēm un jāgaida sava kārta, jo neirožu nodaļas ir pārpildītas. 

Psihiatrs, ambulatorā centra “Veldre” vadītājs Māris Taube stāstīja: “Depresiju, neirožu nodaļa – tik daudz cilvēku, kas gaida uz to, tā nav bijis nekad. Tas rada skumju sajūtu. Daudziem slimība pasliktinās. Cits iziet cauri dusmām, sērošanai un nonāk pie konstruktīva risinājuma. Lūk, es ziedošu, es strādāšu, bet citam tas vai palaist slimību.”

Kovida gadījumā vismaz bijis skaidrs algoritms, kā rīkoties – roku mazgāšana, distancēšanās. Karš raisa bezpalīdzības sajūtu. Taču atslēgas vārds esot – darīt. Proti, gan turpināt pildīt ikdienas pienākumus mājās un darbā, gan iesaistīties Ukrainas atbalstā. 

“Vai tā ir palīdzības sniegšana, ziedošana vai karodziņš pie krekla, mēs nevaram visi doties karā, bet varam būt iesaistīti. Mēs jau mobilizējamies,” pauda Taube.

Ārsts arī iesaka dozēti sekot ziņām no kara lauka un neremdēt skumjas un sēras, lietojot alkoholu.

“Nesākam lietot alkoholu un ierobežojam ziņas. Nevajag visus raidījumus nepārtraukti skatīties, un tagad esam visi analītiķi. Izvēlamies vienu mediju, kam uzticamies. Nedrīkst pārsātināties. Bet, ja jau neguļ, ir trauksme, nemiera sajūta, nomāktība, negatīvas  domas, tad ir jāmeklē psihiatra vai klīniskā psihologa palīdzība,” norādīja psihiatrs.

Visu diennakti palīdzība saņemama Rīgā, Tvaika ielā 2, kur sniedz neatliekamo psihiatrisko un narkoloģisko palīdzību. Tāpat visu diennakti cilvēkus uzklausīs, zvanot pa krīzes tālruņiem uz konsultāciju centru “Skalbes”, un palīdzību var meklēt arī pie sava ģimenes ārsta.