Vai tas ir normāli?

Spēlēties pieaugušā vecumā: iespēja izpētīt un attīstīt personību un attiecības

Vai tas ir normāli?

Aprūpētāji: kā viņiem palīdzēt un kas tieši viņiem ir nepieciešams?

Latvijā ir augsts pašnāvību skaits: vairāk vīrieši izvēlas nerisināt ieilgušās problēmas

Psihiatrs par pašnāvībām: Sievietes vairāk spēj izkliegt pēc palīdzības, vīrieši to nedara

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai gan pašnāvības mēģinājumus biežāk izdara sievietes, dzīvību sev lielākoties atņem vīrieši. Sievietes ir gatavākas reaģēt emocionālāk, izteikt kliedzienu pēc palīdzības, kamēr vīrieši to nedara, un viss beidzas ar smagu, sagatavotu lēmumu, ko turklāt bieži ietekmē alkohols, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja medicīnas doktors, psihiatrs, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube.

Latvijā joprojām ir augsti pašnāvību skaitļi – Eiropas mērogā atrodamies trešajā vietā pēc izdarīto pašnāvību skaita. No visām veiktajām pašnāvībām 80–85% ir vīrieši, norādīja Taube. Viens no iemesliem varētu būt vīriešu sociālā loma – vēlme justies vajadzīgiem, atbildība ģimenes priekšā un stereotipi, kas saistās ar vīrišķību. 

"Viens no tiem skaidrojumiem varētu būt sociālā loma, taču es domāju, ka šis varētu būt tikai viens no tādiem faktoriem. Droši vien, ka varam runāt par daudz vēl dažādiem momentiem," vērtēja Taube. 

"Arī palīdzības saņemšana, piemēram, vēlme vai atļauja sev saņemt palīdzību – par to būtu atsevišķi gandrīz vai jārīko kampaņas tieši vīriešiem.

Bieži vien pacientes saka: "Es redzu, ka manam vīram ir daudz, daudz smagāk, bet viņš ne par ko [nav pierunājams], viņš vispār to nevar pieļaut – nevar ne pie psihologa, ne psihiatra aiziet. Viņš nevar pārkāpt pāri tai latiņai." Te droši vien mūsu uzskatu maiņai vēl jānotiek," viņš atzina. 

Arī dažādos pētījumos atklāts, ka vīrieši, kuri stingrāk pieturas pie vīrišķajiem ideāliem un stereotipiem, psiholoģiskās palīdzības saņemšanu uztver negatīvāk, kas var būt viens no iemesliem, kādēļ vīrieši veic pašnāvības biežāk, nekā to dara sievietes. 

"Ja salīdzinām ar sievietēm, mēs redzam to interesanto momentu, ka pašnāvības mēģinājumus stipri vairāk veic sievietes. Iznāk tā, ka sievietēm tomēr ir vairāk tāds pašsaglabāšanās instinkts, varbūt tā ir lielāka atbildība pret sabiedrību, pret bērniem, pret tuviniekiem," vērtēja Taube. 

"Viņas ir gatavākas emocionālāk reaģēt, izteikt šo kliedzienu pēc palīdzības. Bet vīrieši diemžēl to visu nedara, un beidzas tas viss jau ar ļoti smagu, sagatavotu lēmumu.

Mēs redzam, ka no metodēm [visbiežākā starp vīriešiem] diemžēl ir pakāršanās – ļoti dramatiska, smaga, letāla," viņš atzina. 

Taube atgādināja, ka pašnāvība visbiežāk ir process, kas jau kādu laiku ilgst. Ļoti reti tas ir spontāns lēmums. Tāpēc pieņemts uzskatīt, ka pašnāvība saistāma ar vidēji smagu vai smagu depresijas stāvokli. Savukārt līdz depresijai cilvēku var novest daudz un dažādi faktori – šķiršanās, vientulība, darba zaudējums, karjeras kritumi, atkarības. 

"Liels faktors, kas visu to sarežģī, kas ietekmē gan pašas pašnāvības, gan arī depresijas attīstību, ir alkohols.

Es domāju, ka citas vielas Latvijas apstākļos ne tik ļoti, bet alkohols ir klasisks moments, kam varbūt mēs, visu šo analizējot, nepievēršam pietiekamu uzmanību. Mums šķiet, ka tā ir tāda degradējoša problēma, bet bieži vien [pašnāvībai] ir liela saistība ar to, ka cilvēks ir lietojis alkoholu," uzsvēra Taube. 

Viņš atzina, ka vīrieši vairāk lieto dažādas atkarību izraisošas vielas, tostarp alkoholu, jo uzskata, ka tas atspoguļo viņu ciešanas. Tas ir savdabīgs bēgšanas mēģinājums, izvairīšanās no problēmas risināšanas, mēģinot no tās attālināties un aizmirsties, kas var novest pie vēl lielākām problēmām un sekām. 

"Man negribas, ka mēs tā vienkārši sēžam un skatāmies, kā situācija attīstās un tad lēnām stabilizējas. Mums tomēr vajadzētu mēģināt kaut ko pašiem darīt vai saprast, uzaicināt šos cilvēkus ārstēties. Pasaule mainās, tēvi iet dekrēta atvaļinājumos, šīs lomas, šie stereotipi mainās. Ir tikai jādara kaut kas pašiem šajā jautājumā," vērtēja Taube, norādot: "Šī problēma, protams, ir globāla un to viennozīmīgi ir grūti tā ātri atrisināt. Ir jāpaiet gadiem, ir jāmainās kultūrai," viņš atzina. 

Vienlaikus psihiatrs vērtēja, ka jaunā Latvijas paaudze uz savu un apkārtējo psihisko veselību raugās citādāk, ar daudz pieņemošāku attieksmi, un tas liek cerēt, ka nākotnē arī pašnāvību skaits varētu samazināties. 

"Es skatos uz to pozitīvi, bet, protams, mums kā valstij tie 30 gadi vēl nav pārāk daudz, mums vēl diezgan daudz pašiem ir jāpārgremo. Es ceru, ka tas viss mainīsies. Vienkārši gribētos vairāk uzrunāt šos cilvēkus un tomēr teikt tā, ka tas ir vīrišķīgi, ja cilvēks atnāk un meklē palīdzību," viņš secināja.

"Vai tas ir normāli?"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti