Psihiatre: Līdz veģetatīvas distonijas atklāšanai var būt garš ceļš

Pacienti līdz diagnozei veģetatīvā distonija ierasti nonāk, vispirms pie citiem ārstiem izslēdzot citas iespējamās saslimšanas, un tikai tad dodas pie psihiatra, Latvijas Radio 2 padomu ciklā “Dzīvo vesels” norādīja psihiatre Laura Štāne.

Psihiatre Laura Štāne par veģetatīvo distoniju
00:00 / 03:24
Lejuplādēt

Psihiatres ieskatā tieši vēršanās pie speciālistiem ir pareizākais ceļš – pašam diagnosticēt veģetatīvo distoniju nav ieteicams.

Veģetatīvā distonija ir arvien izplatītāka mūsdienās – savās ikdienas darba gaitās psihiatre visbiežāk sastopas tieši ar šīs slimības pacientiem. 

“Tā ir slimība, kurai raksturīgas dažnedažādākās izpausmes, fiziskas pārsvarā, bet kurām netiek atrasts organisks cēlonis, kas būtu izprovocējis šīs sūdzības, līdz ar to tās izraisījis ir tieši nervu sistēmas vājums,” viņa skaidroja. 

“Katram tas var izpausties dažādākajā veidā, tās var būt sirdsklauves, elpas trūkums, panikas lēkmes, kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi, miega traucējumi, trauksme.

Tas var būt viss kaut kas, bet kopīgais ir tas, ka tam nav atrasts organisks iemesls, kas to ir izraisījis. Tas ir mūsu emocionālais un psihiskais stāvoklis, kas ķermenim liek tā reaģēt, un rodas šīs izpausmes,” norādīja Štāne. 

Pacienta ceļš līdz šīs diagnozes noteikšanai nav no vienkāršākajiem.

“Tas ceļš, kā nonāk cilvēki līdz diagnozei, biežāk ir, tomēr apmeklējot daudzus dažādus citus ārstus, izslēdzot sirds, kuņģa un visas pārējās patoloģijas, un tad, kad viss ir izslēgts, ar lielu mapi nāk pie psihiatra vai psihoterapeita,” stāstīja speciāliste. 

“Varbūt tas arī ir pareizākais ceļš, lai arī tas būtu viens gadījums no nedaudziem, tomēr, ja atrodas kāds iemesls, ko steidzami vajag ārstēt, kā dēļ ir šīs sūdzības, tas būtu svarīgāk. Varētu censties pats nediagnosticēt uzreiz distoniju, bet vērsties pie speciālistiem un pārbaudīt veselību,” viņa piebilda. 

Kad cilvēks nonācis līdz šai diagnozei, lielākajā daļā gadījumu ir daudz lietu, ko cilvēks var izmainīt savā ikdienā, lai viņš būtu komfortā ar sevi un nebūtu pārslodzes, kas ļoti ievērojami mazina veģetatīvās distonijas simptomus, uzsvēra psihiatre. 

“Bieži ir jautājums par to, vai distoniju var izārstēt. Es vairāk to raksturoju tā, ka

distonija ir cilvēkam raksturīgā diskomforta vai pārslodzes izpausme, kas viņam šā vai tā varētu būt raksturīga visas dzīves garumā, bet tas, kā viņš iekārto savu ikdienu un pielāgojas savai veselībai un organismam, var ļoti būtiski mazināt izpausmes.

Tas arī ir veids, kā var izvairīties,” skaidroja Štāne. 

“Vienkārši dzīvojot sev atbilstošu, pieņemamu, piemērotu  dzīves ritmu, darot lietas, kas ir paredzētas un neatrodoties mūžīgi kādos konfliktos ar sevi vai apkārtējiem,” viņa piebilda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt