Latvijā drīkst nodarboties ar prostitūciju, ja tiek ievēroti MK noteikumi, tomēr nupat ir izdarīti grozījumi, proti, MK noteikumi vairs neparedz sanitārās grāmatiņas.
"Mēs, ''Martas centrs'', atbalstām! Jau kopš 2005.gada mēs pilnībā vēlamies, lai šie noteikumi tiktu atcelti," Latvijas Televīzijai stāsta ''Martas centra'' juriste Zane Zvirgzdiņa.
"Kāpēc jāuzliek smagi slogi prostitūcijā iesaistītām personām, zinot, ka viņas tur tiek iesaistītas ekonomiskas ievainojamības vai citu sociālo apstākļu dēļ, vai pat vardarbības dēļ, savukārt seksa pircējiem pilnībā nav nekādu aizliegumu un viņiem netiek izvirzītas nekādas prasības."
"Mes kā ''Martas centrs'' iestājamies par seksa pircēju sodīšanu." "Martas centrs" norāda, ka noteikumi, kas attiecas uz prostitūtām, Latvijā šobrīd ir pretrunā ar ANO konvenciju, un tas ļaujot policistiem uzlikt visai bargus sodus.
"Bieži vien sodi tiek piemēroti nepamatoti, jo noteikumi neskaidri, bieži tiek novērota policistu patvaļa, kas izdomā paši, kā tos noteikumus interpretēt, un tad šie sodi tiek pārsūdzēti. Sods nav mazs, no 350 līdz 700 eiro apmērā, kas vēl vairāk iegrūž tajā slogā," turpina ''Martas centra'' pārstāve Zvirgzdiņa.
MK grozījums tika pieņemts, jo norma bija pretrunā ar ANO konvenciju par cilvēku izmantošanas novēršanas 6.pantu, un šis pants paredz, ka ir aizliegta jebkāda prostitūcijā iesaistīto personu reģistrācija.
"Eiropas parlamenta rezolūcija un ANO ir atzīts, ka prostitūtas ir upuri, jo viņas tiek iesaistītas dažādu apstākļu dēļ, tas ir maldīgs priekšstats, ka tā ir brīva griba, ka viņām patīk un viņas pašas to izvēlas," norāda centrā: "Kā, piemēram, aizliegts 100 metru attālumā nodarboties no baznīcas, skolas, un tad policijas darbinieki paši izdomā, no kurienes mērīt attālumu, vai no sētas, vārtiņiem, mājas sienas un līdz kurienei, kā kurā brīdī ir izdevīgi."
"ir bijuši gadījumi, kad pie mums nāk sievietes un stāsta, ka viņi atnāk, izmanto pakalpojumu, uzrāda apliecību, paņem atpakaļ naudu un uzliek sodu. Manuprāt, šāda rīcība ir apšaubāma, ka valsts amatpersonas tā rīkojas," norāda centra pārstāve, bilstot, ka šie noteikumi ir pieņemti pretrunā ar Satversmi.
Savukārt policijā saka, šādu personu Rīgā netrūkstot. Dāmas ir ne tikai uz ielām, bet savus pakalpojumus plaši piedāvājot arī internetā.
"Mums redzeslokā nāk dažādas personas, sākot ar tām automašīnās, beidzot ar tādām, kas ņem samērā lielu naudu no 200 līdz 400 eiro - arī šādas nonākušas mūsu lokā. Cilvēki dažādi, pārrunājot situāciju, citas saka, ka spiestas, nav darba, negrib iet par pārdevēju, citam ļoti patīk, viņa nemaz negrasās rūpalu mest nost, citiem patīk, nodarbojas," situāciju raksturo Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Jānis Bērzkalns.
Šogad vien sastādīti ap 150 administratīvo protokolu par noteikumu neievērošanu, kas lielākoties ir par sevis tirgošanu neatļautās vietās, piemēram, uz ielas. Latvijas Televīzija kopā ar pašvaldības policiju devās paskatīties, cik bieži gadīsies sastapt naktstauriņus.
"Meitenes saka, ka tikai staigā pa ielām, pastaigājas, gaida draudzeni, tāpēc nākas ķert mašīnās. Tie ir meli. Viss ir meli. Pārsvarā meitenes arī stāsta, ka vienkārši atpūšas skaistajā laikā, tāpēc pārsvarā ķeram, kad ir pie klienta automašīnā," stāsta RPP inspektors Dainis Svarinskis.
Rumbula ir viena no biežākajām prostitūcijas pakalpojumu sniegšanas neatļautām vietām. Ir gadījumi, kad noformē protokolu, prostitūta aiziet, bet pēc pusstundas jau ir atpakaļ, cenšamies to nepieļaut, stāsta policists.
"Viņas ir jau mums zināmas, grūti pierādīt, dažas stāsta, ka tepat dzīvo aiziet uz veikalu, bet nu ir nojausma, ko viņas dara, divas, trīs stundas stāv uz ielas," turpina policists Svarinskis. Sanitārās grāmatiņas, kad vēl vajadzēja, "pārsvarā nebija, bija dzīvokļos, kuras nodarbojas, bet uz ielas ne - sanitārās grāmatiņas nevienai nebija".
Ir jauniņās, kas tikko kā sāk nodarboties, mēģinām pāris reizes likumiski izskaidrot, kā pareizāk nodarboties, lai pašai būt drošāk, stāsta policists. Pārsvarā viņas naudu iztērē uz alkoholu un narkotikām, atdod naudu saviem puišiem, kuri ir tādi paši dzērāji vai narkomāni, zina teikt policijā.
Ja ''Martas centrs'' uzskata, ka sanitārās grāmatiņas prostitūtām bija lieks slogs un ierobežojums, un jāsoda klienti, tad policijā uzskata, ka šobrīd ir apdraudēts klients.
Noteikumi vēl joprojām neskaidri un arī prostitūtām nav nekādu sociālo garantiju, jo nodokļi netiek maksāti. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nav informācijas, ka jel viena prostitūta būtu reģistrējusi savu saimniecisko darbību. Un, lai arī šis arods ir sens kā pasaule, profesiju klasifikatorā tā joprojām nav.
"Šo profesiju nav paredzēts iekļaut, jo padomes, kas izskata profesiju papildināšanu, parasti saņem pieteikumus no izglītības iestādēm uz jaunām profesijām. Mēs jau tiecamies uz ko jaunu, lai mācītos, lai apgūtu ko jaunu un būtu mērķis, kas mēs nākotnē būsim. Diez vai šī ir profesija, uz ko nākotnē vajadzētu tiekties," sacīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Iveta Kancēna.
Ne velti prostitūcija ir senākā profesija pasaulē. Prostitūtas bija, ir un būs. Vienīgais, kas šo jomu var kontrolēt ir likumi, tāpēc neērtais jautājums - kad beidzot mūsu valstī šajā jomā beidzot tiks sakārtota likumdošana?
Darba tiesiskajās attiecībās tiek noteikti amatu apraksti, specialitātes, un līdz ar to šai profesijai būtu ļoti grūti noteikt aprakstus, kodus, kas ir nepieciešami darba tiesiskajās attiecībās, norāda LM pārstāve. Ja nākotnē gribētu saņemt pensijas vai kādas sociālās garantijas un nodokļu atmakasas, būtu jāiet uz VID, kur personas var pieteikties kā individuālā darba veicējas, saimnieciskās darbības veicējas. VID ir dažādi veidi, kas varētu būt saimnieciskie pakalpojumi, zem kura varētu reģistrēties kā nodokļu maksātājas.
