Olimpisko medaļu nenopirksi
Nemitīgs adrenalīns pirms starta, neveiksmes sportā vai spiediens no sporta klubiem un aģentūrām, ar kurām noslēgti līgumi – šie ir tikai daži no parametriem, kas īpaši skar sportistu garīgo veselību. Ābele skaidroja, ka garīgā veselība būs atkarīga no tā, vai mēs pietiekami daudz un kvalitatīvi ēdam, vai mums ir laba miega kvalitāte, vai jūtamies droši un stabili, vai ir saskarsme ar līdzcilvēkiem.
"Daudzi jaunie sportisti ceļā pa šīm sasniegumu piramīdas kāpnēm pusceļā ierauga sevī citus mērķus. Parādās vēlme izveidot ģimeni, rodas izaicinājumi darbā. Ir bijuši gadījumi, kad sportisti guvuši labus panākumus vienā sporta veidā, izvērtē sevi un saprot, ka labākus sasniegumus var gūt kādā citā disciplīnā," stāstīja Ābele.
Viņa minēja, ka sportista panākumu piramīdas augšgalā ir pašapziņa, spējas un vēlmes pilnveidoties, piebilstot, ka jebkurš no speciālistiem, kas tiek pieaicināts, ir tikai konsultants, bet lēmumi sportistam jāpieņem pašam.
Sporta vēsturē ir arī gadījumi, kad psiholoģiskais spiediens sportistu novedis pie agresijas. Kā piemēru var minēt daiļslidotāju Toņu Hārdingu, kura organizēja fizisku uzbrukumu pret savu konkurenti, lai viņa tiktu traumēta un nevarētu piedalīties sacensībās. Taču izmeklēšana atklāja uzbrucēju, kas izrādījās Hārdingas vīrs, sākās skandāls, un rezultātā Hārdingai piesprieda mūža diskvalifikāciju.
Psiholoģisko noturību sportistiem mēra ar testiem. Tie var būt stresa testi, uzmanības noturības testi un citi, taču testa rezultāts šodien nenozīmē, ka rītdien tas būs tāds pats. Savukārt, ja runājam par pasākumiem, kas var palīdzēt sportista garīgajai veselībai, nozīmīgs atbalsts sportistam, tāpat kā ikvienam no mums, var būt ģimene. Tajā iemācāmies nefokusēties uz neveiksmi, bet mēģināt atkal.
Četri parametri sportista sagatavotībai
Sportistu sagatavošanu sacensībām var iedalīt četrās daļās – fiziskajā, praktiskajā, tehniskajā un psiholoģiskajā.
Ābele skaidroja, ka ķermenis muskulārā un fizioloģiskā izpratnē ir tik spēcīgs, lai varētu veikt to, ko vēlas. Tehniskajā sagatavošanā ir jāprot konkrēto kustību tehnika, saskaņojot to ar savu ķermeni. Kad pamatelementi apgūti, parādās jautājums par praktisko sagatavotību jeb priekšrocību iegūšanu – kā sastādīt elementus, piemēram, lai izturība būtu lielāka. Psiholoģiskā sagatavotība atspoguļo to, vai sportists ir garīgi gatavs parādīt to, ko spēj.
"Mūsdienās augsta līmeņa sports nav izklaide, tā ir pilna apjoma darba veikšana," norādīja Ābele.
Fiziska slodze ļauj sakārtot ķermeni
Fiziskā sagatavotība sekmē garīgo noturību un spēju pārvarēt dažādus izaicinājumus.
Profesore Agita Ābelīte skaidroja: “Dažkārt mēs esam aizmirsuši, ka esam aktīvās būtnes, kurām jākustas.”
"Ja nedēļu vai divas minimālos 15 000 soļu dienā neveicam, mēs nedodam iespēju organismam pašsakārtoties. Mums ir fantastiskas pašsakārtotības iespējas, bet mums ir jāļauj tām strādāt, " skaidroja Ābele.
Profesore minēja, ka savu organismu mēs, protams, varam arī pieradināt pie nekustēšanās, taču tas kādā brīdī rezultēsies mūsu pašsajūtā.
