Kā labāk dzīvot

"Labo darbu nedēļā" šogad īpaša vērība pievērsta ukraiņu iesaistei aktivitātēs

Kā labāk dzīvot

Ar kampaņu "Neizdzēs dzīvību!" mudina cilvēkus neapzināti nenodarīt pāri dzīvnieku mazulim

Infektoloģe: Rietumu pasaulē Covid kļuvis par vienu no sezonas spēlētājiem, ne galvenais

Profesore Kroiča: Diemžēl Covid-19 par sezonālu vīrusu vēl nevaram saukt

Covid-19 vēl nav kļuvis par sezonālu vīrusu, kuru varētu uzskatīt par ko līdzīgu rudens un pavasara saaukstēšanās epizodēm, tāpēc vakcinācija riska grupām un citi drošības pasākumi joprojām ir aktuāli, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča.

"Covid-19 par sezonālu vīrusu vēl nevar saukt, bet daudzi ir izslimojuši, tāpēc arī "cipari iet uz leju"," viņa norādīja. 

"Redziet, vīruss var atkal apmest kādu kūleni, un var rasties vēl kāds variants, kurš būs ļoti smags, kurš var ierosināt hospitalizācijas. Nav vēl vīruss iegājis tajā taisnē, kad mēs varam teikt, ka tas ir sezonāls; un visu laiku jebkura no tā mutācijām, kura radīsies, būs tāda, kura ierosina saslimšanu, kas parastiem cilvēkiem ar labu, normālu imunitāti ir kā pavasara un rudens saaukstēšanās. Diemžēl tajā taisnē mēs vēl neesam," viņa skaidroja. 

Profesore atzina, ka šobrīd ir grūti paredzēt, kā vīruss un tā daudzās mutācijas uzvedīsies rudenī un ziemā, tāpēc riska grupām joprojām iesaka vakcināciju.

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska uzsvēra, ka vakcinēties var jebkurš iedzīvotājs, kurš vēlas sevi pasargāt. 

"Ja tu vari vienu savas dzīves posmu, epizodi, kad tu slikti jūties, kad tu vari vēl kādu citu inficēt, kad tu nevari iet uz darbu, tev ir temperatūra, vēl kaut kas, – ja tu to vari droši un efektīvi  novērst, tad tas ir jādara, jo ir simtiem tādu, ko nevar novērst.

Jā, mēs stingri aicinām iet [vakcinēties] tikai riska pacientus, bet, ja kāds vēlas pasargāt sevi, noteikti to vajag darīt," viņa aicināja. 

Attiecībā uz piesardzības pasākumiem, abas speciālistes norādīja, ka nekas nav mainījies – joprojām aktuālas ir maskas, distance, telpu vēdināšana, taču nekas no tā nav obligāts. 

"Es domāju, ka mēs uz tādu obligāto masku valkāšanu visā sabiedrībā, jebkurā vietā – droši vien, ka ne, [neatgriezīsimies]. Es īsti neredzu, ka tas tiešām būtu nepieciešams. Bet tas, ka nav obligāti, nenozīmē, ka katrs, kurš vēlas sevi pasargāt vai tā jūtas labāk, nevarētu masku lietot, " vērtēja Zavadska. 

"Attiecībā par maskām jāsaka, ka tas tomēr ir katra indivīda ziņā. Ja cilvēks jūtas slikti, viņam ir imūndeficīts, viņš pieder kādai riska grupai vai viņam ir ģimenes locekļi, kas ir jutīgi pret inficēšanos, protams, viņš ir apzinīgs un masku valkā," piebilda Kroiča.

Ieteikumi drošībai slēgtās telpās joprojām paredz, ka FFP2 vai FFP3 respiratori sniedz lielāku aizsardzību, bet der arī medicīniskā maska, jo tā pasargā no lielo pilienu izplatīšanās. 

Vienlaikus Zavadska atzina, ka laiks uzmanību pievērst arī citām saslimšanām, jo Covid-19 ir tikai viens no draudiem. 

"Bija citas infekcijas pirms Covid-19, un arī joprojām ir citas infekcijas.

Jā, Covid-19 vienu brīdi bija augstākās briesmas, kas mums bija apkārt, jo mēs visi bijām uzņēmīgi, bet ir arī citi vīrusi, un nav godīgi gan pēc saslimstības nopietnības, gan statistikas, ka mēs joprojām uzturam sevī stigmu uz Covid-19. Īstenībā jau šajā rudenī vismaz Rietumu pasaulē iegājām Covid-19 normalizācijā, pieņemot to kā vienu no sezonas spēlētājiem. Nevis galveno, bet vienu no," viņa vērtēja. 

Zavadska atzina, ka smagi Covid-19 saslimšanas gadījumi joprojām būs, ar to ir jārēķinās, bet uzmanība ir jāpievērš arī citām saslimšanām – viņa mudināja domāt par to, ka tuvojas gripas sezona, paužot, ka šogad kā ārste infektoloģe viņa bažījas par to, kā tā "uzvedīsies".

KONTEKSTS:

Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.

Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.

Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bija jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsākās straujāks izplatības pieaugums. To saistīja ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību. Augusta beigās tika ziņots, ka Covid-19 saslimstības pacēlums ir pagājis gan Eiropā, gan Latvijā. Savukārt septembra vidū atkal vērojams saslimstības pieaugums.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti