Uzskati par fizisko aktivitāšu izmantošanu veselības atgūšanā pēc onkoloģiskām saslimšanām mainījušies pēdējo 20 gadu laikā, skaidroja Tomsone. Tas saistāms ar attieksmes un uzskatu maiņu par fizisko aktivitāšu nepieciešamību kopumā.
„Par onkoloģisko saslimšanu šobrīd jau var runāt kā par zināmā mērā hronisku saslimšanu,” norādīja profesore. „Pakāpeniski palielinājusies pierādījumu bāze, kas parāda, ka fiziskas aktivitātes palīdz gan labāk pārdzīvot ārstēšanu un ar to saistītās blaknes, gan palīdz saglabāt muskuļu masu, kas ļauj veiksmīgāk un ātrāk atgriezties ikdienas aktivitātēs, gan palīdz saglabāt psiholoģisku labsajūtu un kopumā dod ieguldījumu cilvēka dzīves kvalitātē,” viņa norādīja.
Atkarībā no saslimšanas un ārstēšanas var būt kādi ierobežojumi fiziskām aktivitātēm atsevišķām muskuļu grupām, bet tas netraucē trenēt citas, viņa uzsvēra.
Bieži tiek izmantoti aerobie vingrinājumi, kas stiprina sirds asinsvadu apgādi ar skābekli, taču pēdējos gados uzmanība tiek pievērsta arī augstākas intensitātes spēka treniņiem.
“Es varu pieminēt kolēģi no Rīgas Stradiņa universitātes – Rūdolfu Cešeiko, kura promocijas darba pētījums tieši bija veltīts šādu spēka treniņu, augstas intensitātes izmantošanai sievietēm pēc krūts vēža. Šī pētījuma rezultāti apliecināja, ka šādu pieeju var izmantot arī pacientēm ar krūts vēzi,” stāstīja Tomsone.
Vienā ritmā
Piektdienās pulksten 8.35 LTV1 vai RePlay.lv klaviermūzikas pavadījumā piedāvā izkustēties kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem jaunajā rīta vingrošanas šovā “Vienā ritmā”. Katrā raidījumā būs savs vingrošanas vadītājs. Kā un kāpēc viņi paši cenšas ikdienā būt aktīvi, lasi LSM.lv rakstu sērijā!
“Protams, jāņem vērā, ka, šādus augstas intensitātes treniņus izvēloties, tie ir jāveic speciālistu uzraudzībā, izvērtējot visus par un pret. Te ir ļoti daudz to apsvērumu, – gan iepriekšējā pieredze un fiziskās spējas, gan tas, kāda ir ārstēšanas taktika un tās radītās sekas,” norādīja profesore.
