Astoņus kilometrus garā Langas upe, pa kuru no Eimuru- Mangaļu poldera ūdeņiem jānonāk Lielās Juglas kanālā, vietumis nav pat saskatāma. Deviņdesmito gadu beigās upe tika sadalīta privātīpašniekiem, kam pēc pašreizējās likumdošanas tā arī būtu jāuztur kārtībā.
Kalngales iedzīvotāja Austra Apalupa ir krietnos gados un upi tīrit nespēj. Viņa stāsta, ka savulaik, atgūstot privātīpašumu, mērniekam lūgusi, lai upi neiemēra, bet viņš atbildējis, ka tāds ir likums. Tagad šī likuma sekas izjūt gan tie, kam pieder kāds gabals upes, gan tiem, kuru īpašumā upes nav.
Kalngaliete Olga Šeremeta ir sašutusi, jo „mēs maksājam ļoti augstus nodokļus, bet patiesībā par dubļiem un ūdeni, jo šeit nekas neaug.”
Puse no Langas upes atrodas Rīgas teritorijā, bet otra Carnikavas novadā, kur upei ir apmēram 50 īpašnieku. Lai tā pildītu savu funkciju, tā būtu jāiztīra visā garumā un platumā vienlaicīgi.
„Sarkanā līnija ir upes vidū, un mums sanāk 36-38 līdzīpašnieki tikai Kalngalē vien, un ar visiem saskaņot nav iespējams,” skaidro Pēteris Špakovs, aģentūras ''Komunālserviss'' tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs.
Piesaistīt līdzekļus un savest kārtībā meliorācijas sistēmu šobrīd ir praktiski neiespējami, jo īpašnieki nevar vai negrib, bet pašvaldība nedrīkst ieguldīt līdzekļus privātīpašumā, tāpēc lielas cerības liktas uz grozījumiem Meliorācijas likumā. Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Pētersons savā atbildē skaidro - likumprojektā plānots, ka pašvaldība varēs piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, bet kārtību, kādā tiks segtas izmaksas, noteiks Ministru kabinets.
Grozījumi Meliorācijas likumā Saeimā patreiz izskatīti divos lasījumos.
