Grāmata „Latvietis un viņa peonijas” ir autora atskats uz 65 puķkopībai veltītajiem gadiem, kuros par Aldoņa Vēriņa „dārza, sirds un prāta puķi kļuva peonija”.
„... ja atrodas puķkopji, kuri kādai puķu kultūrai velta visus spēkus – izveido un iesaka jaunas šķirnes, izpēta un iesaka labākos audzēšanas paņēmienus, izvērš plašu propagandu medijos -, arī citi to iemīļo. Tā tika iemīļotas gladiolas, tulpes, īrisi, lilijas, narcises un dālijas. Taču peonijas joprojām bija pabērna lomā – 20.gs. beigās neviens Latvijas puķkopis tās nebija atzinis par savu galveno un skaistāko puķu kultūru,” grāmatas ievadā atzīst selekcionārs.
Tā 20. gs beigās aizsākās un šobrīd turpinās vecmāmiņu un vecvecmāmiņu puķu atmoda Latvijā. Peoniju audzētāju kolekcijās nu jau ir vairāk nekā 1000 dažādu šķirņu, notiek aktīvs šo krāšņo ziedu selekcijas darbs.
