Katru dienu sievietes, kuras pašlaik ārstē vēzi, ierodas arī uz spēka vingrinājumiem. Tos savas doktora disertācijas ietvaros vada Rūdolfs Cešeiko. Lai cik absurdi tas izklausītos, spēka vingrinājumi palīdz. Divas reizes nedēļā sievietes 25 minūtes vispirms iesildās, bet pēc tam veic katrai individuāli piemērotus vingrinājumus.
Pirms ārstēšanas un ārstēšanas laikā dāmām muskuļu spēks ir nedaudz zemāks, paskaidro ārsts."Metode, kas paaugstina muskuļu spēku, ir spēka treniņš, mēs esam izstrādājuši koncentrētāku metodi, kas ir inovācija pasaulē," viņš piebilst.
Ideju par spēka treniņiem ārsts guvis studiju laikā Norvēģijā.
Tur viņš redzējis, ka gudras fiziskās aktivitātes spēj to pašu, ko zāles. Pētījumā iekļautas 56 dalībnieces, 40 pacientes to jau noslēgušas.
Pētījuma dalībniece Lauma Krogzeme pastāstīja, ka visas iesaistītās pacientes tiek notestētas, vispirms nosakot katras spēka maksimumu. "Tad 80 procentus no tā arī ceļam. Un es esmu ievērojusi, ka mēs, kas te nākam, to ķīmiju pārciešam daudz labāk nekā mūsu bēdu māsas, kas nesaņēmās," viņa piebilst.
Rūdolfs Cešeiko saka, ka varbūt pēc dažiem gadiem vieglākajām onkoloģijas pakāpēm ķīmijas vietā būs trenažieru kaudzīte. "Vēl aizvien valda tāds kā tabu, ka onkoloģija un fiziskās aktivitātes.. cilvēki jau tā ir noguruši, bet tāds uzskats ir ļoti nepareizs," uzsver ārsts.
Savukārt Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis saka, ka ir redzams objektīvs pienesums.
"Sievietes, kas iet uz ķīmijterapiju, to labāk panes un ātrāk atjaunojas," sacīja Eglītis. "Tagad jādomā, kā to visu turpināt, jo interese ir milzīga, doktora disertācija tiks pabeigta, tagad jādomā, kā to varētu visā valstī [īstenot]."
Onkologi priecātos, ja izdotos apvienoties ar kardiologiem, kuri jau izteikuši domu par veselības kabinetu ierīkošanu valstī. Sirds un asinsvadu slimībām, kā arī onkoloģiskajām kaitēm ir vieni un tie paši riska faktori. Iespējams, šādas fiziskās nodarbes regulāri varētu veikt arī veselie iedzīvotāji, kas tiktu apmācīti, saka Eglītis. "Un tas mums samazinātu pacientu skaitu nākotnē. Bet šis projekts ir jāturpina! Mums jāskatās, kur varam tam rast telpas un finansējumu," viņš piebilst.
Atšķirībā no zālēm, kuru izmaksas nereti mērāmas desmitos tūkstošu, trenažieris ir viens un der visiem pacientiem. Galvenais ir sakārtot vidi, lai spēka vingrinājumus var veikt ērti. Ārsts cer, ka šī metode kļūs par neatņemamu ārstēšanas sastāvdaļu.
