Vispirms jānovērtē, kā dārza augi un koki pārziemojuši, pēc tam var domāt par kaitēkļiem.
"Te mēs esam pie magnolijas, nu drusku salnas apskādēta," vērtē Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns: "Šis acīmredzot būs viens no tiem piemēriem, kad gals burtiski melns un dzīvotājs nebūs."
Kokam jāpalīdz sadziedēt brūces, mirušos dzinumus izgriežot: "Vietā, kur ir tie domīgie pumpuri, kuri domā plaukt vai neplaukt, kad citi saplaukuši pilnā sparā. Tas nozīmē, ka bojāts kambijs, un augs mocīsies, salāpot brūces, tāpēc prātīgi nogriezt kādu centimetru virs."
Kokus vēlams apkopt pirms plaukšanas, taču labāk vēlāk, nekā nekad. Lai pavasara salnas nenodara skādi, speciālists iesaka palaist ūdens laistītāju, vēlams tādu, kas smidzina ārā miglu, lai nosegtu lielu platību.
Ja termometra stabiņš noslīd zem mīnus četriem grādiem, laistīšana nepalīdzēs. Vienīgais labums, ka no rīta varēs ieraudzīt tādus skatus, kadus ziemassvētku apsveikuma kartiņās neieraudzīt - proti, ar skaistām lāstekām. Var arī iekurt dārzā ugumskuru, vai izlikt dārzā ilgi degošās sveces.
"Protams, laputis ir ikdienišķa parādība dārzos, vēl cikādes. Kaitēkļu ir daudz, bet nevajag pārspīlēt viņu nozīmi, un galvenais, vajag novērtēt ķīmijas lietošanas ietekmi uz mums pašiem," raidījumam "Četras istabas" saka Botāniskā dārza direktors Svilāns:
"Tas, ko mēs uz tiem augiem uzsmidzinām, vairāk vai mazāk tiešā veidā vai kaut kādā citādā procesā nonāk mūsu organismā."
Ja vien iespējams, vajadzētu izvairīties apmiglot tās kultūras, kas ražo ļoti agri, piemēram, jāņogas, upenes un ķiršus.
"Var izmantot tabakas uzlējumu, vēlāk vasarā var izmantot tomātu pazarītes, kas tik un tā ir jāizkniebj," turpina Svilāns.
"Esmu dzirdējis, ka pret laputīm palīdz arī "Coca cola", tādas leģendas tautā klīst," saka Botāniskā dārza direktors: "Ņemot vērā, ka vienā kolas glāzē ir 45 grami cukura, filolozofija ir šāda - cukurā laputīm salīp un sapinas kājas un tā arī viņas savu kaitēkļa misiju izbeidz."
Tomēr, ja bez ķīmijas nu nekādi, jāievēro daži nosacījumi: "Noteikti nemiglojam pašā ziedešanas laikā, to noteikti nedrīkst, jo kad zied un lido bites, tās indi aiznes uz stropu."
Noteikti jālieto aizsargmaska un cimdi.
Ir ķimikālijas, kas, spilgtā saulē izsmidzinātas, apdedzina lapas, jo satur aktīvo vielu, kas noārda augiem vaska kārtiņu.
Jāskatās arī uz vēja stiprumu, jo labāk mazs vējš, nekā liels. Pretējā gadījumā ķimikālija aizies kaut kur kaimiņam. Zivis un vēži ir ļoti jūtīgi pret augu aizsardzības līdzekļiem. Vajadzētu izvairīties arī no smidzināšanas lietainā laikā, jo tas visu noskalo, tādējādi ķīmija koncentrēti nonāk zemē.
Speciālisti iesaka miglot divas stundas pirms lietus.
Divas stundas pirms lietus laiks būs apmācies un neapdegs lapas. Ķimikālijas lēni iesūksies lapās un nākamreiz inde iesūksies, kad uzlīs lietus un nonāks dziļāk augā.
Kā alternatīvu kaitēkļu apkarošanā varot izmantot arī dzīvas radības.
"Var dabūt mušiņas, lapsenītes, mazos kukainīšus, kas parazitē uz citiem kaitēkļiem. Ir arī dažādi sēņu preperāti.Ttās metodes ir daudz, bet sarežģītas," skaidro eksperts.
Jāatceras, ka dzīvos organismus ir grūti transportēt tā, lai tie izdzīvotu. Izmantojot derīgos kukainīšus, noteikti jāatsakās no jebkādas ķīmijas, citādi visi aizies bojā.
Lai gan ražotāji reklamē, ka viņu ķīmija ir gandrīz vai nekaitīga, ir jāsaprot, ka inde ir un paliks inde, un tad postījumu apmēru ir grūti prognozēt.
