Putni līdzīgi zemūdens iemītniekiem atkritumus sajauc ar ēdienu un iet bojā.
Ik gadu pasaules jūrās un okeānos nonāk miljoniem tonnu atkritumu un īpašas problēmas sagādā plastmasas atkritumi - balonu lentes, skārdeņu plastmasas stiprinājuma gredzeni un pamesti zvejas tīkli diemžēl ir roņu, vaļu un jūras bruņurupuču ikdiena. Izņēmums nav arī jūras putni, kas nejauši apēd plastmasas gabaliņus, jo tos kļūdaini sajauc ar pārtiku. Un tā ir tikai plastmasas piesārņojuma redzamākā daļa.
Nonākot jūrā, plastmasas atkritumi sadalās smalkā pulverī, kura naftas elementi ūdenī piesaista citas kaitīgas ķīmiskas vielas un ir nāvējoša virknei citu organismu.
Šīs vielas apvienojas daļiņās, kuru koncentrācija ir miljoniem reižu augstāka nekā citviet sālsūdenī, veidojot mazus indes graudiņus. Zivis un jūras putni norij šīs daļiņas, un tādā veidā tās nonāk barības ķēdē un tas nav arī tālu no mūsu katra ēdienkartes.
Eiropas Komisijas iniciatīva „Generation Awake” aicina ne tikai piedalīties Eiropas tīrības dienā 10. maijā, bet arī ikdienā mazināt atkritumu daudzumu, neatstājot tos dabā, kā arī neizmantojot vienreiz lietojamos plastmasas maisiņus un citu nevajadzīgu plastmasas iepakojumu.
Pilns raidījuma "Zināmais nezināmajā" ieraksts par putnu apdraudējumu un Eiropas Putnu direktīvu, kas ir viens no nozīmīgākajiem dabas aizsardzības dokumentiem Eiropā. Putnu direktīva pieņemta pirms 35 gadiem nolūkā apturēt Eiropas savvaļas putnu populāciju sarukšanu.
