- Apdegumu gūšanas biežākie iemesli
- Pirmā palīdzība applaucēšanās vai apdedzināšanās gadījumā
- Traumas, kuras gūtas rotaļājoties
- Rīkojies, lai pasargātu savu bērnu!
Mazi bērni ir kustīgi un aktīvi. Grūti izsekot, kas piesaista mazuļa uzmanību, ko bērns vēlas nogaršot, kam pieskarties. Tomēr ir jomas, kur vecāki bērnus var pasargāt no nelaimes. Piemēram, mazināt lielo apdegumu skaitu, ko gūst no karstiem šķidrumiem, atklātas uguns, ķīmiskām vielām un citos veidos.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā apkopotā informācija par 2016.gada deviņiem mēnešiem liecina, ka ar apdegumiem slimnīcā nonākuši ap 180 bērnu, tas ir tikpat daudz, cik visā 2015.gadā. Tātad šāda rakstura negadījumu skaits pieaug. No visiem apdegumu gadījumiem gandrīz puse ir karstas kafijas, tējas vai bērnam pieejamā vietā atstāta verdoša ūdens dēļ.
Slimnīcas speciālisti lūdz vecākus būt vēl uzmanīgākiem un neatstāt bērniem pieejamā vietā karstus šķidrumus.
Apmēram 10% no visiem apdegumu gadījumiem bērniem nepieciešamas operācijas. Pārējos gadījumos pietiek ar pārsiešanas procedūrām, tomēr tās ir ļoti sāpīgas, tādēļ procedūras tiek veiktas atsāpinot vai īslaicīgā anestēzijā. Atkārtoti pārsiešanas procedūras dienas stacionārā ierodas veikt aptuveni trešdaļa neatliekamo palīdzību saņēmušo bērnu.
Visbiežāk bērni apdegumus gūst no:
- Kafijas, tējas, verdoša ūdens.
- Atklātas liesmas ugunskurā, grilā un pelniem, kas arī nākamajā dienā vēl saglabā augstu temperatūru.
- Karstas zupas.
- Karstas plīts.
- Sveču liesmas.
- Gludekļa.
- Ķīmiskas vielas mājās.
- Superlīmes acīs.
- Eļļas u.c.
Visvairāk apdegumu no karstiem šķidrumiem guvuši bērni vecumā līdz trim gadiem.
Tas saistīts ar pieaugušo neuzmanību un karstu šķidrumu novietošanu bērniem pieejamā vietā. Tāds pats iemesls ir arī ķīmisku vielu izraisītiem apdegumiem, kad pieaugušie novieto sadzīves ķīmijas līdzekļus bērniem pieejamās vietās.
Bērnu ķirurgs Džeimss Rozītis skaidro, ka apdegumu rētas lielākajā daļā gadījumu paliek uz mūžu. Plašus rētaudus ar plastisko operāciju padarīt par neredzamiem nav iespējams.
Kā rīkoties, ja bērns ir applaucējies vai apdedzinājies? BKUS speciālisti iesaka:
- apdeguma vietu atdzesēt tikai zem vēsa (bet ne ledaina) tekoša ūdens vismaz 15-20 minūtes;
- ja apdegums/applaucējums ir zem apģērba, neraujiet to nost, bet tā vietā lejiet vēsu ūdeni starp apģērbu un ādu vai arī uz apģērba;
- dzesēšanas laikā uzmanīgi novelciet apģērbu. Neplēsiet no ķermeņa nost pielipušus vai piedegušus apģērba gabalus;
- nepārplēsiet tulznas – ādas slānītis cietušo vietu sargā no infekcijas;
- nelieciet neko uz brūces un nepārsieniet to saviem spēkiem;
- pēc apdeguma/applaucēšanās vienmēr sazinieties ar savu ārstu. Padomu variet saņemt arī, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās 18.00 – 8.00, brīvdienās 24 stundas diennaktī).
- Ja apdegums lielāks par bērna plaukstu, izsauciet ātro palīdzību, zvanot 113.
Traumas, kādas gūst bērni, ir visdažādākās, tomēr traumu raksturam ir savs cikliskums, skaidro bērnu ķirurģe Inguna Stirboviča - piemēram, Ziemassvētku laikā mazie bērni, kuri rāpo, mēdz norīt eglīšu rotājumus ‘eņģeļu matus’, jo tie ir spoži un piesaista uzmanību. Tāpat svecīšu liesmas aizdedzina rūķu bārdiņas un kleitu volānus. Diemžēl ir arī bērni, kuriem gadījies iedzert šķidrās sveces un, gatavojot dāvanu iesaiņojumus, apdedzināt pirkstus ar līmes pistoli.
Vasarā biežāk novērojami dzīvnieku kodumi un ceļu satiksmes negadījumos un fiziskās aktivitātēs gūtas traumas.
Pēdējo gadu tendence ir nedrošas rotaļlietas.
Rotaļlietas nav pietiekami izturīgas, satur sīkas detaļas, un piekļuve baterijām nav aizsargāta. Vairāki desmiti bērnu katru gadu norij baterijas. Tas vērojams tieši jaunākiem bērniem, kuriem nav vairāk par diviem gadiem. Līdzvērtīgi bīstamas ir rotaļlietas, kas satur magnētus. Tie mēdz radīt ļoti bīstamas zarnu traumas.
Pērn BKUS uzņemšanā nogādāti bērni ar dažādām traumām, kuras gūtas rotaļājoties:
- acī iedurta antena no radiovadāma auto (3 gadi);
- ir virkne gadījumu maziem bērniem, vecumā līdz 3-4 gadiem - acī svešķermenis (bet nav izšķirts, kāds tieši);
- ausī plastilīns (4 gadi);
- ausī zīmuļa kodols (8 gadi);
- ausī metāliska bumbiņa (6 gadi un 4 gadi);
- degunā plastmasas gabaliņš no rotaļlietas (3 gadi);
- degunā svešķermenis (daudzi gadījumi);
- elpceļos pildspalvas korķītis (12 gadi un 4 gadi);
- elpceļos piespraudes adata (12 gadi);
- elpceļos eglītes formas mantiņa (1gads);
- barības vadā baterijas (daudzi gadījumi);
- barības vadā svilpe (6 gadi);
- barības vadā knupītis (2 gadi);
- barības vadā balons (10 gadi).
Speciālisti uzrunā vecākus, aicinot būt uzmanīgiem un vērīgiem.
Šeit dotie ieteikumi bērnu pasargāšanai no traumām izriet no reāliem negadījumiem.
Daudzos gadījumos vecāki var prognozēt situāciju un rīkoties uzmanīgi, pasargājot bērnus no negadījumiem.
Kā rīkoties, lai pasargātu savus bērnus
- pārliecinieties, ka pieejamās rotaļlietas mājās ir patiešām drošas. Pārbaudi arī svētku laikā uzdāvinātās dāvanas;
- apskaties, vai elektriskās tējkannas vads nav viegli pieejams bērnam. Bērns parauj vadu, un karstais ūdens uzlīst, radot smagus apdegumus; pārliecinies, ka uz galda nav krūzes ar karstiem šķidrumiem, kam viegli piekļūst bērni;
- katru gadu, uzliekot pagalmā batutu, pārliecinies, ka tas ir drošs – nekur nav vērojamas malu atsperes, sānu malas ir nosegtas, aizsargtīkls ir uzlikts un tajā nav caurumu. Tāpat arī pieskati, cik bērnu atrodas batutā. Vēlams, lai tajā atrastos ne vairāk par vienu bērnu;
- peldēt, slēpot un slidot var iemācīties tikai darot. Tomēr – esi klāt bērnam, kad māci, un pieturi viņu, ja nepieciešams. Tāpat arī slēpojot un slidojot pārliecinies, ka bērnam vienmēr galvā ir ķivere;
- mājdzīvnieki kļūst par ģimenes mīluli. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka ir brīži, kad dzīvnieks rīkojas atbilstoši saviem instinktiem, un rezultātā ļoti bieži cieš tieši bērni, kuri ir augumā mazāki vai līdzvērtīgi dzīvniekam. Mēs nevaram paredzēt dzīvnieku reakciju, tomēr mēs varam pasargāt savus bērnus, ja saskarsmē ar dzīvniekiem atrodamies līdzās bērnam.
