Privāto medicīnas iestāžu vadītāji ir neizpratnē, kādēļ skaistumkopšana un pedikīrs ir atļauti, bet pēdu aprūpe diabēta pacientiem ne.
“Skaistumkopšana nav slēgta, bet veselības aprūpe ir slēgta lielā mērā, bet iestādes ir atbildīgas un spēj labāk ievērot higiēnas prasības nekā dažs labs salons,” neizpratni pauda Privāto medicīnas iestāžu asociācijas vadītājs Māris Rēvalds.
“Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Rēvalds uzskata, ka, līdzīgi kā skaistumkopšanas nozare, arī ārstniecības iestādes spēs regulēt pacientu rindu, lai viņi nesatiktos, bet nepieciešamos izmeklējumus tomēr saņemtu.
Privāto veselības centru durvis gan nav ciet, strādā ģimenes ārsti, var veikt vakcināciju un analīzes, bet pacientu plūsma ir kritusies par 70 – 80%.
Izskatās, ka vismaz izmeklējumu jomā ar Veselības ministriju ir panākta vienošanās un tie tiks atjaunoti.
“Daži saskarsmes punkti ir iezīmējušies jau šobrīd. Piemēram, ir runa par vēža skrīningu, kurš bija pārtraukts, kuru varam atjaunot,” pastāstīja Rēvalds.
“Piemēram, speciālas atļaujas jūrniekiem, kuriem jābrauc jūrā. Ja autovadītāju pārbaudes ir pagarinātas, tad šīs ir starptautiskās lietas, ko nevaram ietekmēt,” uzskaitīja Rēvalds.
Veselības ministrijā atgādina, ka visi ierobežojumi ir tikai un vienīgi pacientu un ārstu drošības labā. Uz ārstniecības iestādēm dodas slimi cilvēki, kurus koronavīruss apdraud īpaši.
“Mēs runājam par vecāka gadagājuma slimniekiem, mēs runājam par hroniskiem slimniekiem, tas ir risks viņiem saslimt vienam no otra un ārstniecības personāla, kas strādā vairākās iestādēs, dažādās darba vietās.
Mums ir 70 medicīnas jomas darbinieki, kam ir Covid-19, kas nozīmē, ka, kamēr viņi nejūtas slimi, ir bijuši vairākās darba vietās," norādīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Tajā pašā laikā arī ministrijā apstiprina, ka jau šo ceturtdien atļauto izmeklējumu saraksts varētu kļūt garāks.
“Tie pirmie soļi varētu būt - paplašināt diagnostiskos izmeklējumus ne tikai grupām, bet plašākam klāstam. Lai pēc tam sadarbībā ar ģimenes ārstu var ārstēt savas vainas. Jo skaidrs, ka ne vienmēr vajag speciālistu konsultāciju. Daudzos gadījumos arī ģimenes ārsts, attālināti konsultējoties ar speciālistu, var koriģēt terapiju,” skaidroja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Pagaidām spēkā esošie noteikumi liedz ārstniecības iestādēm veikt jebkādus pacientu pierakstus plānveida pakalpojumu saņemšanai līdz 22. aprīlim.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī nolemts pagarināt vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
