Latvijas un Lietuvas pirts profesionāļi ieradušies uz pirts un zāļu festivālu Daugavpils novada Višķos. Teritorijā visapkārt estrādei pie Luknas ezera izvietotas vairākas pieturvietas, sākot ar paraugdemonstrējumiem īstā, nupat izkurinātā pirtiņā līdz praktiskām nodarbībām uz skatuves un telšu vietās. Līdzīgs pasākums līdz šim trīs gadus notika Zemgalē, taču, pirtnieku skaitam augot, nolemts to rīkot visā Latvijā.
"Mēs gribam arī Kurzemē uztaisīt tādu pasākumu, tikai Kurzemē tas būs vairāk saistīts ar ēšanu. Mums ir pirtnieku saimes, katru gadu ir izlaidumi. Un tas skaits iet uz augšu,“ saka Latvju pirts un SPA asociācijas vadītājs Igors Stepanovs.
Pirts meistare no Daugavpils novada Dzintra Abarone: "Pasākumi visi notiek Rīgas pusē, Zemgalē vēl ir, un Latgale mums tā kādu laiciņu bija tā kā drusciņ, nu, ne pamesta novārtā, bet tā kā mazāk. Bet tagad jau arī Latgalē ir pietiekami daudz pirtnieku. Pirts skola tam ir tāds labs starta punkts."
Kopumā “Pirts skolu” jau ir absolvējuši aptuveni 300 pirtnieki un pirts meistari. Festivālā piedalās arī profesionāļi, kam tuva veselības, piemēram, muguras problēmu risināšana, gan arī pirtnieces, kas nupat atgriezušās no “Pirts skolas” izlaiduma Balvos un māca citiem to, ka sausais pēriens ir līdzvērtīgs īstai pirtī iešanai.
"Strādā pirtnieks, strādā slota, un tu arī dod tam cilvēkam to, ko viņam vajag. - Perot jūs, mēs arī sapratām, ka jums vajadzīga tā relaksācija, tā bauda, tas sirdsmiers,'' secina "Pirts skolas” absolventes no Rēzeknes Marija Kozlova un Ilze Vabale.
Pasākuma laikā notika arī pirts, folkloras, valodas, vēstures un citu nozaru speciālistu kongress ar mērķi vienoties par latvju pirts pamatvērtībām senču un šodienas dzīvesziņas kontekstā, kā arī protokola “Kas ir Latvju pirts?” izveide.
Galvenais akcents piešķirts kā fiziskās, tā garīgās veselības atjaunošanai, izmantojot dabas enerģiju.
Dzintra Abarone norāda, ka "gan māls, gan dzintars, gan ūdens, gan saulīte, gan koki, gan lapiņas, ziediņi - latviskajā pirtiņā tomēr ir jāizmanto tas, kas mums ir apkārt."
Veselības aprūpes speciāliste pirts meistare Ivita Pičukāne piekrīt viedoklim, ka “tā nav pirts – tā ir māksla”.
Bet Marija Kozlova pirti izjūt kā atjaunošanos: "Man gribētos un es tiecos uz to, lai tā pirts mums ir kā jaunā elpa. Jo latviešiem un latgaļiem tas bijis vienmēr. Cilvēkiem dzīves mainās pēc pirts."
Festivāla nākamais pasākums gaidāms jūlija nogalē Jelgavas novada Glūdas pagastā. Iecerēts, ka līdzīgas tikšanās notiks arī pārējos reģionos, ik gadu tematiski rotējot. Piemēram, šogad Latgalē par tēmu izvēlēti augi un zāles, nākamgad par tiem vairāk tiks runāts citā reģionā.
