Pirmās Latvijas zemenes drīz būs klāt; ražu sola labu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Zemeņu raža šogad būs ļoti laba, taču sāksies divas nedēļas vēlāk nekā pērn, tā par gaidāmo ogu sezonu spriež viens no lielākajiem Kurzemes zemeņu audzētājiem Ilmārs Gulbis. 

Ziemu un pavasara salnas zemeņu stādi pārcietuši veiksmīgi, taču vēsajā maijā ogas nogatavojas daudz lēnāk nekā parasti.  

 „Šī ir Venta. Viņai vajadzīgas aptuveni četras, piecas karstas dienas, un šis lauks sāks ražot. Pagaidām pietrūkst siltuma, redz, odziņas aug. Ir redzams arī bojājums no vakardienas vēja. Ogas skrāpējās gar lapām. Ogās būs brūns pleķītis, bet, kad paliks sarkanas, tā vieta būs matēta. Cilvēkiem par to nebūtu jāsatraucas,” stāsta Ilmārs Gulbis.

Viņš Laidu pagasta Ozolniekos zemenes audzē aptuveni septiņu hektāru lielā platībā, bet rudenī stādījumi būs vēl lielāki. Zemenes tagad zied, bet dažviet var atrast arī pa kādai sārtai ogai, ar ko pašiem un mazajiem palīgiem - Ilmāra Gulbja meitiņai un dēlam - pamieloties. Arī bērni palīdz saimniekot, saka Ilmārs.

Pirmā sāk nogatavoties Japānas šķirne, kas ogas ražos vismaz septiņus gadus. „Karioko” šķirnes ogām ir piesātināta zemeņu garša. Ilmārs bija pirmais lielražotājs Latvijā, kurš sāka audzēt šīs zemenes. Tagad to dara arī citi, bet agrāk Japānas gardo ogu varēja atrast tikai kolekcionāru dārzos, stāsta zemeņu audzētājs.

„Aizpagājušā gadā mēs sākām stādīt. Tas ir eksperimentu lauks, lai saprastu, ko šī šķirne darīs uz  melnās polietilēna plēves. Pirms desmit gadiem plēvi mēs jau pārbaudījām. Sešus gadus iztur un nesabojājas. Starp ābelēm (būs mums līdz mežam ābeļu dārzs) mēs stādīsim tikai šo Japānas šķirni. Septiņus gadus noražos, un tad mēs novāksim gan plēves, gan zemenes, bet naudu turpinās dot augļkoki. Zemeņu stādījumu starpas tāpat ir jākopj, es uzreiz kopju ābeles un zemenes,”  stāsta Gulbis.

Pašlaik  „Migl Dārzos” tiek audzētas 18 dažādas zemeņu šķirnes. Svarīgi, lai tās būtu ziemcietīgas, uzsver audzētājs. Viss sācies tukšā vietā, bez priekšzināšanām, taču ar  lielu gribasspēku un vēlēšanos strādāt savā zemē. Tā bijušais automašīnu speciālists kļuvis par zemeņu audzētāju, kurš tagad padomus dod citiem.

„Mums nebija ne kaplis, ne lāpsta, ne zināšanas, nekā. Sākām ar pirmajiem 100 stādiem,” atceras Ilmārs Gulbis.

Tagad viņš zemeņu audzēšanai izmanto dažādas tehnoloģijas un plāno tās papildināt ar citām. „Mums ir trīs dažādas tehnoloģijas, uz lauka ar salmiem klātās, ir uz melnās agroplēves un spāņu melnās polietilēna plēves. Katrai šķirnei ir savas īpatnības. Vēlas šķirnes nevar stādīt uz plēvēm, jo tas veicinās nogatavošanos, bet nepieciešam, lai šķirne būtu vēla. Pretējā gadījumā tā zaudē savu labumu,” atklāj audzētājs.

Šogad raža būs laba, viņš saka, arī ziema saudzējusi zemeņu stādus. ”Šajā pavasarī visas ražas par divām nedēļām kavēsies. Nedēļas nogali sola siltu, domāju, ka nākamnedēļ brauksim uz tirgu. Kailsals un pavasara salnas nebija. Raža būs ļoti laba. Jautājums, kāds būs mitruma procents un vai pūs ogas. To mēs nezinām. Ja saglabāsies silts, vējains, saulains laiks, tad ražas būs lielas,” skaidro Gulbis.

Sezonas laikā vidējās raža no hektāra ir 10 desmit tonnas. Jārēķinās ar laika apstākļiem un kaitēkļiem, taču Ilmārs Gulbis uzskata, ka nav jāaizraujas ar ķimikāliju lietošanu.

 „Mēs nemiglojam zemenes pret slimībām un puvi. 14 gadu audzēšanas laikā esam atklājuši to, ka nemiglotas zemenes pūs tikai par 10% vairāk nekā miglotās. Viss ir salīdzināms ar cilvēku, ja viņš ir labi paēdis un par sevi rūpējas, viņš tik daudz neslimos. Tas pats  notiek ar zemenēm,” salīdzina audzētājs

Zemenes Ilmārs Gulbis realizē vietējos tirgos. Paralēli ogām, „Migl Dārzi” nodarbojas arī ar zemeņu stādu audzēšanu. Pagājušā gadā sasniegts rekords - izdevies pārdot vairāk nekā 200 tūkstoš stādu. Arī šajā jomā Ilmārs gatavs eksperimentēt un ieviest mūsdienīgas tehnoloģijas.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti