Kā labāk dzīvot

Neskaidrības par vakcināciju pret Covid-19: Turpinām iztaujāt speciālistus

Kā labāk dzīvot

Klimata pārmaiņas: iespējas mazināt cilvēka darbības negatīvās sekas

Cilvēkiem bail pakrist uz slidenām ietvēm. Iespējas no kritiena izvairīties

Pingvīna solīši, cepure un mugursoma. Kā izvairīties no smagām traumām uz slidenas ietves?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Nopietnākās traumas no paslīdēšanas uz slidenas ietves un kritiena visbiežāk gūst pusaudži un cilvēki pēc 65 gadiem, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” sacīja Veselības centru apvienības fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa.

Kritienu var veicināt kādu traumu sekas, kustību balsta aparāta slimības, piemēram, artrīts vai kāju pirkstu deformācija, kas liedz pēdu pareizi novietot uz zemes, vai slimības, kas ietekmē līdzsvaru, piemēram, Parkinsona slimība vai insults, skaidroja ārste.

Līdzsvaru ietekmē vidusausī esošais vestibulārais aparāts, līdzsvara centrs smadzenēs, kakla un galvas daļas asinsrite, mugurkaula kakla daļas stāvoklis, arī empātija un emocijas, sacīja Vītoliņa.

"Daudz atkarīgs no mūsu dzīves pieredzes, no notikumiem, cik aktīvi esam bijuši, vai esam nēsājuši cepures vai neesam, esam saldējuši ausis vai ne," atzina ārste.

Vītoliņa norādīja, ka cilvēkiem ar lieko svaru ir lielāka iespēja lauzt kaulus, turklāt tauki paildzina traumas dzīšanu, tāpēc, veicot analīzes un novērtējot situāciju, nepieciešams lietot lielākās devās kalciju un D vitamīnu.

“Ja atceramies fiziku – jo smagāka masa krīt, jo lielāks paātrinājums, jo lielāka trauma. Sen ir pierādīts, ka cilvēkiem ar lieko svaru ir trauslāki kauli,” norādīja ārste.

"Jādomā, kā ejam, varbūt atceramies pingvīna solīšus – mazos, tipinošos solīšus,” Vītoliņa ieteica, kā mazināt kritienu risku.

Tāpat viņa sacīja, ka laikā, kad ielas apledojušas, ieteicams izmantot somas uz riteņiem vai mugursomas, lai rokas ir brīvas. Mugursoma arī palīdz izlīdzināt stāju un kritiena brīdī cilvēks nav sakumpušā pozā. Ja kritiens nav straujš, rokassomu vajadzētu atlaist, lai iespējams sagrupēties un pasargāt galvu. Lai būtu stabilāka sajūta, var izmantot arī spieķi.

Amortizēt kritienu var palīdzēt arī laikapstākļiem piemērots apģērbs, piemēram, cepure.

“Nav ko štātēties,” piebilda Guna Vītoliņa.

Kritiena rezultātā var rasties dažādu smaguma pakāpju traumas. “Visbiežāk cieš plaukstas locītava, jo tas ir pirmais, ko mēs darām, – nedomājot liekam roku uz priekšu, lai sevi aizsargātu,” sacīja “Aiwa Clinic” operējošs ķirurgs un traumatologs ortopēds Visams Rafaels. Viņš aicināja apmeklēt ārstu pēc iespējas ātrāk un pārliecināties, vai nav lūzumu, jo, vilcinoties un cerot, ka sāpes pāries, trauma var kļūt nopietnāka.

Vītoliņa ieteica pēc traumas ievērot miera periodu: “Mēs nevaram sākt pārāk ātri agresīvas vingrošanas, masāžas vai kādas citas procedūras, kamēr kauliņi nav saauguši. Ja mēs tos sākam raustīt, mēs paildzinām saaugšanu un varam radīt arī tādu situāciju, ka tie kauli nesaaug kopā.” Tāpat viņa aicināja nenodarboties ar pašārstēšanos, ievērot ķirurga rekomendācijas un vismaz pāris reizes apmeklēt fizioterapeitu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti