Kritienu var veicināt kādu traumu sekas, kustību balsta aparāta slimības, piemēram, artrīts vai kāju pirkstu deformācija, kas liedz pēdu pareizi novietot uz zemes, vai slimības, kas ietekmē līdzsvaru, piemēram, Parkinsona slimība vai insults, skaidroja ārste.
Līdzsvaru ietekmē vidusausī esošais vestibulārais aparāts, līdzsvara centrs smadzenēs, kakla un galvas daļas asinsrite, mugurkaula kakla daļas stāvoklis, arī empātija un emocijas, sacīja Vītoliņa.
"Daudz atkarīgs no mūsu dzīves pieredzes, no notikumiem, cik aktīvi esam bijuši, vai esam nēsājuši cepures vai neesam, esam saldējuši ausis vai ne," atzina ārste.
Vītoliņa norādīja, ka cilvēkiem ar lieko svaru ir lielāka iespēja lauzt kaulus, turklāt tauki paildzina traumas dzīšanu, tāpēc, veicot analīzes un novērtējot situāciju, nepieciešams lietot lielākās devās kalciju un D vitamīnu.
“Ja atceramies fiziku – jo smagāka masa krīt, jo lielāks paātrinājums, jo lielāka trauma. Sen ir pierādīts, ka cilvēkiem ar lieko svaru ir trauslāki kauli,” norādīja ārste.
"Jādomā, kā ejam, varbūt atceramies pingvīna solīšus – mazos, tipinošos solīšus,” Vītoliņa ieteica, kā mazināt kritienu risku.
Tāpat viņa sacīja, ka laikā, kad ielas apledojušas, ieteicams izmantot somas uz riteņiem vai mugursomas, lai rokas ir brīvas. Mugursoma arī palīdz izlīdzināt stāju un kritiena brīdī cilvēks nav sakumpušā pozā. Ja kritiens nav straujš, rokassomu vajadzētu atlaist, lai iespējams sagrupēties un pasargāt galvu. Lai būtu stabilāka sajūta, var izmantot arī spieķi.
Amortizēt kritienu var palīdzēt arī laikapstākļiem piemērots apģērbs, piemēram, cepure.
“Nav ko štātēties,” piebilda Guna Vītoliņa.
Kritiena rezultātā var rasties dažādu smaguma pakāpju traumas. “Visbiežāk cieš plaukstas locītava, jo tas ir pirmais, ko mēs darām, – nedomājot liekam roku uz priekšu, lai sevi aizsargātu,” sacīja “Aiwa Clinic” operējošs ķirurgs un traumatologs ortopēds Visams Rafaels. Viņš aicināja apmeklēt ārstu pēc iespējas ātrāk un pārliecināties, vai nav lūzumu, jo, vilcinoties un cerot, ka sāpes pāries, trauma var kļūt nopietnāka.
Vītoliņa ieteica pēc traumas ievērot miera periodu: “Mēs nevaram sākt pārāk ātri agresīvas vingrošanas, masāžas vai kādas citas procedūras, kamēr kauliņi nav saauguši. Ja mēs tos sākam raustīt, mēs paildzinām saaugšanu un varam radīt arī tādu situāciju, ka tie kauli nesaaug kopā.” Tāpat viņa aicināja nenodarboties ar pašārstēšanos, ievērot ķirurga rekomendācijas un vismaz pāris reizes apmeklēt fizioterapeitu.