"Autisms ir sabiedrībai nepieciešams, jo liela daļa cilvēces visu dara, kopējot iepriekšējos un pakļaujoties. Ir vajadzīga kaut kāda grupa, kura dara un domā citādāk, kuri nedarīs kā visi tikai tāpēc, ka viņu smadzenēs tas ir ieprogrammēts," norādīja Līga.
Vienlaikus šādus cilvēkus arī var zaudēt, ja noteiktā brīdī nepamanīs viņu vajadzības izglītības sistēmā. Līga arī atzīmēja, ka cilvēki nereti baidās citiem atklāt, ka pašiem vai viņu bērniem ir autisms.
Līga pati apjauta, ka ir autisks cilvēks pēc tam, kad autisma un Aspergera sindroma diagnozi saņēma viņas bērni.
"Man nav oficiālas diagnozes, jo šobrīd iespējas pie tādas Latvijā tikt ir minimālas. Es pati sevi saucu par autisku cilvēku, jo manā gadījumā grūti tos nosaukt par traucējumiem. Tas būtu kā kreilim teikt, ka viņš sadzīvo ar rokas traucējumiem, lai gan viņš tikai raksta ar otru roku un jūtas ar to gana labi," Līga stāstīja LSM.lv.
Līga uzskata, ka diagnoze nav svarīgākais – tā tikai palīdz izprast atsevišķus veidus, kā labāk sadarboties un atvieglot ikdienu.
"Tā palīdz saprast, kuros jautājumos var rīkoties citādāk, un tā mēdz palīdzēt ģimenēm, savstarpējām attiecībām tikai uzlabojoties no tā, ka to zinām," skaidroja Līga.
