To intervijā Latvijas Radio programmai „Labrīt” otrdienas rītā apliecināja VVD vadītāja Inga Koļegova.
Intervijā viņa vairākkārt uzsvēra, ka uzņēmuma „Skonto Būve” prasība pēc 11 miljoniem eiro ir nepamatota. Uzņēmums iepriekš bija paudis, ka gudrona dīķos ir vairāk izsmeļamā gudrona nekā aprēķināts agrāk. Taču VVD, līdzīgi kā iepriekš, nepiekrīt uzņēmumam.
„Līgums, kuru noslēdza par šīs vietas sanāciju, ir īpašs līgums, kurā teikts, ka visi riski ir jāuzņemas uzņēmējam. Šāda veida līgumus slēdz tieši tajos gadījumos, kad līguma priekšmets ir vai nu kaut kas ārkārtīgi sarežģīts un grūti prognozējams, vai arī ir kādi citi apstākļi, kurus ir grūti prognozēt,” uz uzņēmuma atbildību norāda Koļegova.
Turklāt, viņasprāt, gudrona dīķos nav vairāk un risinājumu var atrast jau esošā finansējuma ietvaros. „Mūsu ieskatā gudrona nav vairāk. Nav papildus apjoma, par kuru runā „Skonto Būve”,” pauda Koļegova. Uzņēmumam, pēc viņas teiktā, bija netraucēta pieeja dīķiem, lai iepazītos ar darbiem pirms vēl to sākšanas. „Viņi parakstījās, ka zina gan gudrona ķīmiskās, gan fizikālās īpašībās un ka viņiem bija netraucēta iespēja piekļūt dīķim,” uzsvēra Koļegova, piebilstot, ka „„Skonto Būve” līguma ietvaros ir jāizdara līgumā teiktais”.
„Ja godīgi, es neredzu, kā šim projektam piešķirt papildu naudu (..) Es neredzu par ko būtu jāmaksā papildu nauda,” piebilda Koļegova.
Ja kopsaucēju tomēr neizdosies atrast, tad vajadzēs pārtraukt līgumu un izsludināt jaunu iepirkuma konkursu, atzina Koļegova. Līguma pārtraukšana nenozīmē dīķa turpmāku netīrīšanu. Tiesa, darbus neizdosies paveikt līdz gada beigām, kā bija sākotnēji plānots. Tomēr darbus varēs pabeigt līdz 2019.gada martam, kas nozīmē, ka ES finansējums dīķu sanācijai netiks zaudēts.
Šobrīd Dienvidu dīķī ir izsmeltas 30 000 tonnas gudrona. Taču darbi kavējas Ziemeļu dīķī, kur darbi vēl nav sākušies.
Jau ziņots, ka „Skonto Būve” pieļāvusi prasīt papildu finansējumu gudrona dīķu sanācijai 11 miljonu eiro apmērā. Valsts vides dienests (VVD) šādai prasībai pamatojumu neredz.
"Skonto Būve” skaidroja, ka vēl 11 miljoni eiro ir nepieciešami, lai šogad pilnībā pabeigtu projektu, jo jau šī gada februārī SIA „Skonto Būve” informēja VVD, ka objekta dienvidu dīķī ir par aptuveni 45% vairāk gudrona nekā pasūtītājs iepriekš paredzējis. Dienvidu dīķī atrodas aptuveni 44 200 tonnas gudrona, nevis 30 200, kā norādīts VVD veiktajā priekšizpētē, savukārt līgums ar “Skonto Būve” noslēgts par priekšizpētes rezultātā noteiktā gudrona daudzuma sanāciju.
Uzņēmuma prasību kā nepamatotu nesen atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 līdz 35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam to uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk - dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.
Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumu 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetru, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim - 139 hektāri.
Sērskābais gudrons pēc izskata ir melna, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. Šo gadu laikā dīķos regulāri gājuši bojā dažādu sugu ūdensputni, kuriem gan sērskābes, gan naftas dēļ salīp spalvas, kas liedz putniem lidot.
