Panorāma

Osokina Brīvības festivāls pulcē ukraiņu mūziķus

Panorāma

Patriotismu stiprina valsts aizsardzības mācības nometnē

Latvijas lauku iedzīvotājos vismazāk pesticīdu atliekvielu

Piecu Eiropas valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāju urīnā atrod ES aizliegtu vielu

Starp piecu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauku iedzīvotājiem Latvijas iedzīvotāju organismos atrasts vismazāk pesticīdu atliekvielu. Pētījuma autori secinājuši, ka Latvijas lauku iedzīvotāji vairāk ēd vietējos produktus un tie ir tīrāki. Tomēr labo ziņu aptumšo fakts, ka visu piecu pētīto valstu iedzīvotāju urīnā atrasta arī ES aizliegta viela. Latvijā šī viela atrasta 30% paraugu.

Pētījuma īstenošanas laikā no Latvijas uz laboratoriju Francijā aizceļoja 400 urīna paraugi. No katra pētījuma dalībnieka pa diviem paraugiem. Pētīti tika tikai lauku un ciematu iedzīvotāji. Viens ņemts tā sauktajā miera periodā, kad laukus nemiglo un otrs paraugs ņemts laikā, kad lauki tiek apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem.

Urīnā tika meklētas gan vielas, kas saistītas ar pesticīdiem, gan to atliekvielas. Tikai dažos Latvijas iedzīvotāju paraugos šādu vielu nebija.

"Pirmais secinājums, ka no visām šīm piecām dalībvalstīm cilvēku, teiksim, organisma tīrības ziņā, mēs esam tīrākie," stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides institūta vadošā pētniece Inese Mārtiņsone.

Pētījuma īstenošanas laikā katram iedzīvotājam bija rūpīgi jāuzskaita pilnīgi viss, kas ēsts un dzerts pēdējo trīs dienu laikā.

"Tas, ko mēs arīdzan šī pētījuma ietvaros pavisam noteikti varam pateikt, ka uz visu šo piecu valstu fona, mēs daudz vairāk patērējam savu iekšējo uzturu, respektīvi pašaudzēto. Vienīgais, ko mēs nezinām, – mēs nezinām, kā tas ir pilsētniekiem, jo mūsu fokuss bija laukos dzīvojošie cilvēki," atzina RSU pētniece.

Spāņiem, nīderlandiešiem un arī ungāriem un čehiem ķīmisko vielu kokteiļi urīnā bija krietni daudzveidīgāki.

Zināms, ka ne visi atrastie pesticīdi saistāmi ar lauksaimniecību. Šie vēl ir tikai paši pirmie secinājumi no pētījuma. Vēlāk to būs vairāk. Taču par vielām, kas attiecas uz lauksaimniecību, iegūtos rezultātus apstiprina arī dati no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) – Latvijā lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus izmanto mazāk.

"Ja Eiropā tas vidēji ir 2,13 kilogrami uz hektāru, tad mums tas ir nepilns kilograms – 0,97 kilogrami – uz hektāru," atzina VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.

Šo līdzekļu izmantošanas apjomiem ir tendence pieaugt arī Latvijā. "Un šie apjomi iet uz augšu uz tā rēķina, ko mēs apgūstam. Iekopjam vairāk aizaugušās zemes, tās tiek pārvērstas jau aramzemē."

Tomēr visu pētījuma dalībvalstu iesniegtajos paraugos urīns uzrādīja arī tādu vielu klātbūtni, kas ES ir aizliegtas. Piemēram, hlorprofāma klātbūtni.

Tas kavē augšanu, neļaujot veikalu plauktos asnot kartupeļiem un dīgt sīpoliem. Viela tiek uzskatīta par kancerogēnu jeb vēzi izraisošu. Latvijā hlorprofāms urīnā atklāts 30% pētījuma dalībnieku, Spānijā gandrīz visiem.

"Protams, vēlams, lai tādas kaitīgas vielas neparādās mūsu organismā," atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktora vietniece Tatjana Garanča.

PVD norādīja – būtiski saprast šīs vielas koncentrāciju organismā, kā arī to, cik sen tā nonākusi, lai izdarītu precīzākus secinājumus par tās tālāku ietekmi uz katra cilvēka veselību un riskiem izraisīt onkoloģisku saslimšanu. Konkrētajā pētījumā vielu koncentrācija netika apkopota.

Tomēr RSU pētnieki kaitīgās vielas avotu vēl meklēs. Pastāv aizdomas, ka eiropiešu organismā tas nonācis no produktiem, kas ievesti no trešajām valstīm.

"Acīmredzot nepieciešams skatīties ne tikai augļu dārziņu virzienā, bet kaut kur vēl. Protams, mēs nevaram izslēgt arī nelikumīgu lietošanu," piebilda PVD pārstāve.

RSU pētnieki aicina pastiprināt kontroli produktiem, ko ieved no trešajām valstīm, kā arī vairāk patērēt vietējos produktus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt