Pieci.lv: Fiziķi nepieļauj bezskābekļa kabatas rašanos Mežaparka estrādē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Bezskābekļa kabatas, kuras varētu par iemeslu, kāpēc Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājumā ģība bērni, ir nesaprotams termins fiziķiem un tas nevieš pārliecību nozares speciālistos par organizatoru nopietnu attieksmi pret notikušo.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājums tika pārtraukts. Organizatori to darīja, jo daudziem bērniem bija nepieciešama mediķu palīdzība. Viņi sāka ģībt. Un tas notika ar vairākiem desmitiem bērnu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

„Varētu būt izveidojusies skābekļa jeb bezskābekļa kabata attiecīgajās rindās...,” par to, ka pie bērnu ģībšanas varētu būt vainojamas bezskābekļa kabatas, 20 jūlijā “Rīta Panorāmā” ziņoja Dziesmu un deju svētku izmeklēšanas komisijas vadītāja Evija Papule.

Aptaujājot Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes fiziķus, liela daļa no jautājuma par bezskābekļa kabatām izvairās, jo tiem īsti nav skaidrības, kas tas ir.

„Bezskābekļa kabatas koncepts - nu man ir pašai grūti saprast, kas ar to ir domāts. Es varu to aptuveni iedomāties, bet man pietrūkst tāda laba priekšstata, saka LU pētniece Tija Sīle.

Vai tiešām Mežaparka estrādē radās tik lielas bezskābekļa kabatas, ka cilvēki sāka ģībt? Jānis Šipkovs jau vairākus gadus vada uzņēmumu, kurš nodarbojās ar ventilācijas uzstādīšanu un mikroklimata veidošanu ēkās, lai tajās neveidotos bezgaiss jeb šīs bezskābekļa kabatas. Viņš uzskata, ka šoreiz nav atrasts pareizais iegansts notikušajam:

„Iespējams, ka viņš tur izveidotos. Bet, ka viņš būtu tik liels, ka pārsniegtu tādu CO2 līmeni, kāds ir standarta klasē vai aktu zālē, - sasniegt ārtelpā to ir ļoti sarežģīti. Neiespējami. Mežaparkā nebūtu iespējams to sasniegt.”

Jānis arī stāsta - lai āra būvēs nebūtu bezgaiss, piemēram, stadionos, tiek veidotas gaisa pieplūdes un izplūdes ejas jeb caurvējš. Mežaparka estrādē šādu eju nav. Taču Mežaparka estrāde ir pavisam citādāka veida būve, tāpēc tur nevarētu būt bezgaiss.

Bezgaisa kabatas visbiežāk veidojās iekštelpās, kur maz pieplūst svaigs gaiss. Gaisa plūsmas mainās lēni, tādējādi dažās vietās var rasties bezskābekļa kabatas. Taču ārtelpās, kaut arī mazā vējā, gaisa masas sajaucas un pilnīga bezgaisa rašanās ir maz iespējamas, stāsta Jānis Šipkovs.

Ar Dziesmu un deju svētku izmeklēšanas komisijas vadītāju Eviju Papuli szinājās arī pieci.lv, lai noskaidrotu, kāpēc komisija sākotnēji vainojusi bezskābekļa kabatas. Papule stāsta, ka teorija par bezskābekļa kabatām balstās uz vienu Izglītības un satura centra ziņojumu, kurā tika minēti vairāki iespējamie iemesli, tai skaitā – arī bezskābekļa kabatas.

„Bezskābekļa kabatas veidošanā tiek minētā arī straujā temperatūras krišanās,” kaut arī „Rīta Panorāmā” Papule min, ka bezskābekļa kabatas varētu būt saistītas ar straujo temperatūras maiņu ģenerālmēģinājuma laikā, vēlāk viņa stāsta, ka ir maz ticams, ka ģībšanas iemesls varētu būt bezgaiss estrādē.

Arī fiziķi domā, ka ir ļoti maza iespēja, ka kaut kas tāds tur brīvā gaisā varētu rasties.

Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas komisija līdz 30. jūlijam saņems vairāku atbildīgo dienestu ziņojumus. Tad arī komisija ziņos par rezultātiem. Pagaidām gan vēl pāragri spriest, kāpēc bērni ģība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti