Šī problēma ir aktuāla gan Rīgas, gan valsts mežos, kur periodiski siro malkas zadzēji no privātmājām un arī tādi, kuri vēlas nelikumīgi nocirsto pārdot tālāk. Valsts mežos gada laikā vidēji tiek konstatēti 200 nelegālas ciršanas gadījumi. Izrādās, arī mežam esot savas acis un, kā skaidro eksperti, tas ir tikai laika jautājums, līdz nelegālie zāģētāji tiks pieķerti pie rokas.
Šogad ierosināti trīs kriminālprocesi par nelikumīgu zāģēšanu Rīgas mežos.
"Ar to rūpalu nodarbojas vieni un tie paši. Mums ir savas iestrādes un mēs noķeram. Viņiem ir jāatmaksā zaudējumi, tas viss nonāk tiesā. Nesen noķērām vienu jaunskungu, un viņš saņēma arī 100 stundas sabiedrībai derīga darba, kas jāstrādā," pastāstīja SIA “Rīgas meži” meža apsardzības daļas vadītājs Valērijs Morozs.
Gan valsts mežiem, gan Rīgas mežiem izveidoti savi drošības dienesti. Par pārkāpumiem ziņo arī vietējie iedzīvotāji un arī Valsts mežu dienests veic uzraudzību. Par katra koka nozāģēšanu draud ne vien naudas sods, bet arī ieslodzījums cietumā līdz pat 10 gadiem, ja tiek radīti būtiski zaudējumi, piemēram, veicot kailcirti. Tomēr pie malkas var tikt arī ar atļautiem līdzekļiem.
"Ir trīs veidi, kā to var izdarīt. Pirmkārt, saņemt ciršanas atļaujas sausiem kokiem. Vidējā cena par kubikmetru ir no pieciem līdz septiņiem eiro. Otra iespēja ir savākt ciršanas atliekas par velti. Kontaktējoties ar mūsu cilvēkiem, viņi parādīs, kurā vietā ir iespējams to izdarīt. Un trešā iespēja ir iegādāties jau gatavu koksni, kas ir pievesta pie ceļa," skaidro A/S “Latvijas Valsts meži” (LVM) valdes loceklis Edvīns Zakovics.
Ja pēc atļaujas saņemšanas visi darbi tiek veikti ar mehānisku rokas zāģi vai cirvi, problēmu nebūs, bet, ja ar motorzāģi, tad mežsargs kuru katru mežā iekšā nelaidīs.
"Ir jābūt zāģa operatora tiesībām, speciālām apģērbam, tad viņš var nopirkt malku mežniecībā. Tas nav dārgi, bet tas ir saistīts ar tādu problēmu kā laika patēriņu. Nevar tā uzreiz atnākt un visu darīt. Jānoformē papīri, jāapmaksā. Tas ir iespējams," noteikumus un prasības skaidro Valērijs Morozs.
Gan LVM, gan Rīgas meži piebilst, ka lētāk ir sazināties ar mežziņiem un visu sarunāt, nekā maksāt sodus par nelikumīgu ciršanu.
