Torņi un laipas atrodas pie pašas pilsētas, tāpēc jaunajā dabas tūrisma objektā jau mēdz parādīties nelūgti viesi, kam mazāk interesē tur baudīt dabas ainavu un vērot putnus, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Liepājā Andris Maisiņš. „Kompānijas, nelabi uzvedoties, savu agresivitāti izgrūž uz laipu. Tā mums vēl šorīt nācās mainīt astoņus reliņus, kas bija sasperti ar kājām,” stāsta Maisiņš.
Pārvalde pašlaik meklē iespējas, kā sadarboties ar pašvaldību, lai pasargātu laipu un torņus no vandāļiem. Pašvaldība jau ir piekritusi savākt atkritumus laipas teritorijā, bet citi kompromisi vēl būs jāmeklē. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš uzskata - ja reiz Dabas aizsardzības pārvalde īstenojusi šo projektu, tad valstij vajadzēja arī uzņemties atbildību par šī objekta uzturēšanu. „Mēs esam informējuši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par to, ka būtu nepieciešams piešķirt papildu līdzekļus Dabas aizsardzības pārvaldei, lai visus objektus Latvijā varētu labi ekspluatēt un uzturēt kārtībā. Man ir zināms, ka ministrija, sastādot nākamā gada budžetu, ir vērsusies Ministru kabinetā ar šāda veida priekšlikumu,” norāda Ansiņš.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa skaidro, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu tiek būvēti šie dabas tūrisma infrastruktūras objekti, situācija ir atšķirīga, tāpēc katrā vietā tā tiek risināta individuāli. „Tajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas ir Dabas aizsardzības pārvaldes turējumā, mūsu pienākums ir šo infrastruktūru uzturēt. Notiek sarunas ar katru zemes īpašnieku par šo objektu uzturēšanu. Risinājumi ir visdažādākie,” skaidro Bērziņa.
Bez apsaimniekotāja objekti nepalikšot, spriež arī Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas tūrisma infrastruktūras departamenta direktors Valērijs Seilis. Liels atspaids no pašvaldības jau būtu regulāras policijas patruļas, piebilst Seilis, taču aktuāls ir jautājums, kurš objektu turpmāk sakārtos, ja notiks apzināti vandālisma gadījumi: „Mēs šo objektu apdrošināsim. Te gan jāsaka, ka šī objekta pašrisks ir augsts. Apdrošināšanas gadījumi attieksies uz dabas stihijām, piemēram vētras postījumiem. To mēs visu uzņemamies,” uzsver Seilis.
Pasaules dabas fonda pārstāvis Ints Mednis uzskata, ka laipu ietekmēs arī ūdens līmenis Liepājas ezerā, tāpēc dabas tūrisma objekta uzturēšana būs aktuāls jautājums. Vienlaikus šī teritorija, kur tagad cilvēkiem ir brīva piekļuve Liepājas ezeram un iespēja vērot putnus no torņa, ir unikāla vieta. „Šobrīd jau ir sākusies rudens migrācija. Pāri Liepājas ezeram iet Baltijas jūras putnu migrācijas ceļš. Mēs redzēsim dienas plēsējus – niedru lijas, kaijveidīgos, upes zīriņus, pīles un citus putnus,” stāsta Mednis.
Dabas aizsardzības pārvalde dabas tūrisma infrastruktūru attīsta 38 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā.
