Ar biedrības „Liepājas ezeri” izpilddirektoru Ēvaldu Urtānu Liepājā Latvijas Radio tiekas Ezermalas ielas, vietā pie laivu kooperatīva. Pie caurteces ūdens nav aizsalis, tāpēc kaķi snaikstās pa trauslo ledu un notiesā beigtās zivis.
„Kanāls saistīts ar bijušajām "Metalurga" komunikācijām. Iet paralēli lielajam žogam, pagriežas uz dienvidiem, tad līdz Golodova dambim. Tur pa vidu ir pārrakums, kur kooperatīva laivas brauc iekšā. Kaut kur zem žoga nāk ārā ūdens. Tas ir siltāks nekā parastais ūdens,” stāsta Urtāns.
Versija, ka kanāliņa aizsalšana saistīta ar „Liepājas metalurgu”, esot visai niecīga, tā uzskata viens no pieredzējušiem uzņēmuma darbiniekiem, ar kuru izdevās sazināties. Viņš gan apstiprināja faktu, ka ūdens pašlaik "Metalurgā" praktiski netiek izmantots. Agrāk esot ārā tecējis atgriezeniskā cikla ūdens, kas tika izmantots tehnoloģiskajā procesā, tāpēc ūdens tiešām varēja būt siltāks. Bet, vai tas ietekmējis zivju nobeigšanos, viņš nevarēja pateikt.
Iemesli kanāla aizsalšanai varētu būt vairāki, kas saistāmi ar norisēm dabā, uzskata Ēvalds Urtāns: „Zivis, šķiet, ir gājušas bojā no tā, ka visu laiku ir bijis dienvidaustrumu vējš. Ezera ūdens līmenis ir nokrities gandrīz par metru. Tajā kanālā ūdens virs dūņu slāņa ir ļoti maz. Tas laikam nav tīrīts kopš rakšanas - laikam nekad. Tur var būt divi vai trīs metri dūņu slāņa. Tas nozīmē, ka tur ir pilns ar sērūdeņradi, sadalījušos organisku vielu atliekām un citām iemestām mantām.”
Ūdens slānis virs dūņām seklākajās vietās ir apmēram desmit līdz trīsdesmit centimetri, bet ledus kārta arī trīsdesmit centimetrus bieza . „Ledus kārta ir neviendabīga. Vēsajā laikā tās zivis ir vienkārši iesalušas. Viņas ir beigtas. Nelaime skārusi ziemeļrietumu galu, aptuveni 500 metru garumā. Otrā pusē apskatījām, kanāls ir vaļā, notiek ūdens aprite ar ezeru, arī no "Metalurga" puses virzienā uz dienvidiem beigtu zivju nav,” skaidro Urtāns.
Gājušas bojā pārsvarā mazās zivis – raudas un asari. Pārsteidzis gan kas cits - starp saldūdens zivīm atrasti apaļie jūras grunduļi. Tā ir suga, kas izcēlusies no Kaspijas vai Melnās jūras un pakāpeniski izplatās ziemeļu virzienā. Tā nav laba zīme, spriež Ēvalds Urtāns: „Viņi iekaro ezeru, ko viņi te meklē tādā kanālā? Viņi ir barības konkurenti vairākām zivju sugām, plekstēm un ezera zivīm, kas dodas vasarā baroties jūrā. Veido blīvas koncentrācijas un aizbaida arī citas miermīlīgās zivis.”
Pirmais eksemplārs noķerts 2004.gadā pie Šķēdes, tagad šo zivju skaits jau mērāms miljonos. Šis ir kārtējais signāls tam, ka agresīvajai ienācējsugai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, spiež Urtāns.
Viņaprāt, ir jābūt kādam valsts plānam, lai veicinātu šīs sugas izķeršanu, jo jūras grundulis kļūst par saimnieciski izmantojamu zivi. Tikmēr runāt par zivju slāpšanu Liepājas ezerā nevarot, pārliecināts Urtāns. Tas ir konkrēts gadījums. Pēc tikšanās, kas otrdienas vakarpusē notika ar makšķerniekiem un laivu kooperatīva ļaudīm, pieņemts lēmums pagaidām neko neuzsākt. Bet, ja situācija pasliktināsies, tad iespējams pārvest dzīvās zivis uz citu vietu, taču šis daudzums varētu būt neliels.
