Viduslaikos pārtikas pamatu pamats bija dārzeņu vira, ko cilvēki lietoja ikdienā. Ar sakņu dārza stādīšanu Cēsu viduslaiku pils dārzā tā iekārtotāji vēlas parādīt, ka pilis viduslaikos nebija tikai militārs cietoknis.
"Šeit dzīvoja cilvēki, kuriem, tāpat kā mūsdienās ir nepieciešama pārtika, tāpēc uzskatāmā veidā cilvēki tiek iepazīstināti par seno laiku sadzīvi," stāsta Cēsu viduslaiku pils dārznieks Alens Poiskis, "Un visi augi, ko mēs dārzā audzējam, ir tādi, kurus mēs dokumentāli vai arheoloģiski varam droši apliecināt, ka tādi šeit Livonijā ir bijuši pazīstami pirms piecsimt, sešsimt gadiem."
Neskarot pils arheoloģisko kultūrslāni, izveidotas deviņas paceltas dobes, kurās iestādīti sīpoli, ķiploki, kāposti un garšaugi, kas bija neatņemama viduslaiku cilvēka maltīšu sastāvdaļa.
"Šobrīd es šeit stādu kacenkāpostus. Paceltās dobes tik tiešām ir viduslaiku dizains, un tādas ir taisītas tādēļ, jo šādi pacelta dobe nodrošina labāku drenāžu," rāda galvenais speciālists Cēsu viduslaiku pils jautājumos Gundars Kalniņš.
Viduslaiku virtuves dārzā atrodami arī ārstniecības augi, kurus liekot klāt ēdienam, var ārstēt dažādas kaites. Kā vēsta vēstures avoti, tad viduslaiku mūķene Hildegarde fon Bingena ir ieteikusi lietot izopu depresijas ārstēšanai. Šmorējot vistu, ir jāpievieno vīns un izops. Tātad lielisks līdzeklis, kā ārstēt depresiju.
Kā norāda pils darbinieki, šādas aktivitātes cilvēkos rada lielāku interesi par seno vēsturi, jo izzināšanas procesā viņiem daudz ko iespējams aplūkot, sajust un izgaršot.
