Pētnieki sāk apsekot zivjērgļu ligzdas

Jaunnedēļ pētnieki sāks apsekot zivjērgļu ligzdas, kopumā aptuveni 90; pēdējos gados visā Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā, zivjērgļu skaits aug, aģentūru BNS informēja zivjērgļu pētnieks Aigars Kalvāns.

Ērgļu pētnieki veic sugas populācijas monitoringu - nosaka sugas ligzdošanas sekmes un tendences. Pēc Kalvāna stāstītā, monitoringu uzsāka pagājušā gadsimta 80.gados, pēc tam to pārtrauca 90.gadu vidū un atsāka pēc krietna pārtraukuma 2007.gadā.

Šogad projektu daļēji finansē a/s "Latvijas Valsts meži," pārējais finansējums nāk no citu projektu līdzekļiem.

Par daļu no ligzdām informācija ievākta jau iepriekš. Pērn apsekots līdzīgs ligzdu skaits šogad plānotajam. "[Ligzdu] skaits gan pamazām aug - gan zināmo ligzdu skaits, atrodot jaunas ligzdas, gan arī pāru skaits pamazām pieaug, apmēram trīs gadu laikā par pieciem procentiem," stāstīja Kalvāns.

Ornitologs arī norādīja, ka zivērgļus gredzeno ar krāsu gredzeniem. Proti, viens gredzens ir no alumīnija, uz tā ir rakstīts numurs un valsts, savukārt otrs - krāsu gredzens. Tā dara, lai, atpazīstot, putni nebūtu speciāli jāķer - gredzenu var pēc krāsām "nolasīt" no attāluma, izmantojot teleskopu vai ar fotoaparātu uzņemot fotogrāfijas. Piemēram, fotografējot pieaugušus putnus pie ligzdām un atpazīstot gredzenu, ornitologi var noteikt, cik tālu putns ligzdo no vietas, kur izšķīlies. Attālumi mēdz būt arī krietni lieli, pat 200 kilometru, stāstīja Kalvāns.

"Latvijā tika noķerts viens vecais putns ar Somijas gredzenu. Interesanti, ka tas bija aptuveni 400 kilometru no dzimšanas vietas, putns bija savā 17.mūža gadā, kas ir samērā krietns vecums," pastāstīja Kalvāns.

Latvijā ligzdo aptuveni 200 zivjērgļu pāri, tie izvēlas dažādus biotopus, piemēram, purvus, izcirtumus, bebraines.

Kalvāns norādīja, ka visā Eiropā zivjērgļu populācija aug. Kādreiz šai sugai lielākais drauds bija saindēšanās ar pesticīdiem, piemēram, DDT. Vēl viens no skaita mazināšanās iemesliem Eiropā bija vajāšana - zivjērgļus nonāvēja, jo cilvēki tos uzskatīja par konkurentiem, kas izēd zivis.

Lielākais zivjērgļu skaits ir Kuldīgas apkaimē, salīdzinoši daudz sugas brāļu ligzdo arī Cēsu pusē. Liela koncentrācija ir ap Lubānas ezeru, Usmas ezeru.

Zivjērgļi ligzdas būvē pašās koku galotnēs, un tām klāt var tikt tikai pieredzējuši kāpēji, izmantojot speciālu aprīkojumu - kāpšļus un speciālus stiprinājumus, stāsta Latvijas Dabas fondā.

Ligzdās parasti ir trīs mazuļi, šķīlušies apmēram pirms mēneša, maija beigās. Tos gredzeno tagad, kad mazuļi ir aptuveni mēnesi veci.

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti