"Bērzu sulas ir kokteilis, jo tajās ir atrodamas dažādas vielas," raidījumam norādīja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vecākā eksperte Elīna Ciekure.
“Vairākās vietās, kur ņēmām bērzu sulas, salīdzinājām tās ar ūdeni no akas. Sastāvs variēja nedaudz, daži elementi bija vairāk, daži mazāk, bet neko daudz tas neatšķiras,” par pētījumā secināto stāstīja pētniece.
“Bērzs no augsnes uzņem to, ko vajag tam pašam. Daudzi no šiem elementiem ir tādi, ko vajag arī cilvēkam. Ir zināmi pozitīvi efekti vielām, ko satur bērzu sulas. Cilvēki bērzu sulas bieži dzer papildus ikdienā uzņemtajam šķidrumam. Tas ir pozitīvi, jo tādējādi uzņem vairāk šķidruma," pauda Ciekure.
"Dzerot bērzu sulas, uzņemam arī bioloģiski aktīvās vielas un vitamīnus, kas varētu pozitīvi ietekmēt mūsu organismu," turpināja Ciekure.
Vienlaikus pētniece norāda – lai uzzinātu, vai konkrētais produkts sniedz ko labu, vajadzētu veikt klīniskos pētījumus, taču bērzu sulām tādi nav veikti.
Ciekure skaidroja, ka nav arī pētījumu par bērzu sulām un iespējamo pesticīdu daudzumu tajās. Piesārņojums sulā var nonākt caur augsni, bet to ietekmē vairāki faktori – viens no tiem ir koka sakņu spēja uzsūkt vielas.
Tāpat piesārņojums var nonākt sulā no gaisa, ja to vāc atvērtā traukā, norādīja pētniece. Šādā traukā varētu nonākt pesticīdu daļiņas, ja sulu vāc tuvu laukam, kuru miglo.
Vai un ar ko vērtīgas bērzu sulas, pētījis arī Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens". Operācijā "Bērzu un kļavu sulas" raidījums iepazinās ar sulu piedāvājumu tirgū un veikalos, iegādājās vairākus paraugus un nodeva tos pārbaudei laboratorijā. Kopējais raidījuma secinājums bija, ka veselībai tās varētu kalpot gana labi.
Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 14. aprīlī.
