2001.gadā vidējais vīrieša vecums laulību brīdī bija 31 gads, sievietes – 28,5 gadi. Vidēji vīrietis bija 2,5 gadus vecāks nekā sieviete.
CSP pētnieki secinājuši, ka, palielinoties laulāto vidējam vecumam laulību brīdī, samazinās šķiršanās iespēja, taču vecuma starpība neietekmē šķiršanās iespēju.
2001.gadā Latvijā noslēdza vairāk nekā deviņus tūkstošus laulību: 72 % personu laulību slēdza pirmo, bet 24 % – otro reizi.
No pētītajiem pāriem 15 gadus vēlāk - 2016.gada janvārī - 60 % joprojām bija precējušies, gandrīz 33 % – šķīrušies, bet 7 % laulību beigušās, jo kāds no laulātajiem miris.
Vairāk bērnu ģimenē mazpilsētās un laukos
No visiem 2001.gadā laulātajiem pāriem teju 26% pāru šobrīd nav bērnu, 35% - viens kopīgs bērns, 30% pāru – divi bērni, 9,5% – trīs bērni vai vairāk bērni. Šajos rādītājos nav iekļauti viena laulātā bērni.
No visiem 2001.gadā laulātajiem pāriem 10% bija kopīgi bērni, jau noslēdzot laulību, 23,4 % pāru savu pirmo bērnu sagaidīja gadā, kad laulājās, savukārt 21% - pirmo bērnu sagaidīja nākamajā gadā. Otrie bērni visbiežāk piedzima 3 – 7 gadus, bet trešie 8 – 12 gadus pēc laulībām.
Biežāk šķirtas laulības 4 – 7 gadus pēc to noslēgšanas. Katru gadu izšķīrās 2 – 4% pāru.
Šogad no visiem pētītajiem pāriem, kuri joprojām ir precējušies, 94% dzīvo Latvijā, 74% – tajā pašā reģionā, 64% – tajā pašā novadā vai pilsētā, kur laulājoties. Atbilstoši starptautiski pieņemtai praksei pāra dzīvesvietu, ja tā abiem atšķiras, nosaka pēc vīrieša dzīvesvietas.
Pētījumā secināts, ka pāri bez bērniem vai ar vienu bērnu biežāk dzīvo Rīgā vai lielajās pilsētā, bet pāri ar diviem vai vairāk bērniem – mazpilsētā vai laukos.
Izglītības atšķirība apdraud laulību
Analizējot laulāto izglītību, izmantoti 2011.gada tautas skaitīšanas dati par laulāto izglītību. No visiem pāriem 40% sievietei ir augstāka izglītība nekā vīrietim, 39% abiem laulātajiem ir vienāda izglītība, bet 21% – vīram ir augstāka izglītība.
Mazāk izglītots vīrietis ir lielāks “drauds” laulībai (iespēja palikt kopā 43%) nekā mazāk izglītota sieviete (iespēja palikt kopā – 49%).
Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja izšķirties.
CSP pētnieki prognozē, ka no visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem dzīves laikā izšķirsies 47% pāru, savukārt 53% paliks juridiski laulāti līdz mūža beigām.
Situācija valstī maina paradumus
Līdz 1991.gadam Latvijā bija liels noslēgto un šķirto laulību skaits. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. – 1996.gadā vērojama paradumu maiņa – strauji samazinās laulību skaits un salīdzinoši lēnāk sarūk šķiršanās gadījumu skaits (samazinās arī relatīvie rādītāji). Sākot ar 1996.gadu, Latvijā bija mazāks, bet stabils noslēgto un šķirto laulību skaits katru gadu.
Laulību skaits atkal būtiski pieaug 2007. un 2008.gadā, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabojumu valstī. Savukārt 2011.gadā līdz ar atvieglotu laulības šķiršanas procedūru un iespēju šķirt laulību pie notāra šķirto laulību skaits pieauga.
