Aptauja noritēja no šī gada marta līdz maijam, un tajā RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes un RSU Psiholoģijas laboratorijas pētnieki iesaistīja 1444 respondentus no dažādām Latvijas veselības aprūpes iestādēm.
No visiem pētījuma dalībniekiem vispieņemošākā attieksme konstatēta ārstiem – 92,6% norādīja, ka viņi ir vakcinēti vai vakcinēsies, tiklīdz tas būs iespējams.
Vērtējot respondentus pēc izglītības līmeņa, varēja novērot tendenci – jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāks pieņemošas attieksmes īpatsvars.
Līdz ar to, salīdzinot starp izglītības līmeņiem, vispieņemošākā attieksme ir respondentiem ar maģistra vai ārsta grādu (88,9%) un respondentiem ar doktora grādu (89,4%). Tāpat pētījumā konstatēts, ka vispieņemošākā attieksme ir Rīgā un Rīgas reģionā strādājošajiem, kur 84,5% respondentu norādīja, ka viņu attieksme pret vakcināciju ir pieņemoša. Jāatzīmē, ka vīriešiem pieņemoša attieksme ir 90,4%, bet sievietēm – 73,9% gadījumu.
RSU asociētā profesore P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārste Eva Strīķe stāstīja, ka Stradiņa slimnīcā līdzīgi kā sabiedrībā kopumā attieksme pret vakcināciju ir saistīta ar izglītību: “Vairāk nekā 94% no sertificēta ārstniecības personāla vakcināciju uzskata par nepieciešamu, savukārt māsu palīgiem atbalsts vakcinācijai ir zem 40%. Mūsu ārstniecības personāls, kas ikdienā ir saskarsmē ar infekcijas skartajiem pacientiem, sabiedrības drošības dēļ ir vakcinējies”.
Asociētā profesore Strīķe arī uzsvēra, ka pūļa imunitāte Latvijā patlaban ir zema, kas vīrusam dod iespēju mainīties un izplatīties jaunu mutāciju formā, tādēļ tikai plaša vakcinācija var pasargāt gan no vīrusa delta varianta, gan citām iespējamajām mutācijām nākotnē.
“Pārslimošana vēl nenodrošina dažādu veselības risku mazināšanos, jo šobrīd klīnikā ik dienu ir novērojams pārslimojušo pacientu veselības problēmu pieaugums,” atgādināja ārste.
Aptaujā ārstniecības iestāžu personālam arī vaicāts, kas viņus motivējis vai varētu motivēt vakcinēties. Kā visbiežākā norādīta plaši pieejama, droša un uzticama informācija par vakcīnām, iespēja konsultēties ar kompetentu ārstniecības personu, ērts laiks un vieta, lai veiktu vakcināciju, kā arī citu vakcinēto pieredzes stāsti. Papildus respondenti arī minēja tādus argumentus kā uzticība medicīnai, drošība sev un citiem, iespēja izvairīties no smagas slimības gaitas. Kā motivējoši faktori darbojas arī ierobežojumu atvieglojumi, veidojot pūļa imunitāti, kā arī darba vietas specifika.
Aptauju īstenoja Psiholoģijas laboratorijas zinātniskā asistente Sintija Lielšvāgere-Endele, studiju programmas ''Māszinības'' maģistrante Elīna Puzanova, piedaloties arī Psiholoģijas laboratorijas vadītājai docentei Jeļenai Koļesņikovai un Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes dekānei profesorei Ingai Millerei.
Līdzīgi pētījumi veikti citviet pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Grieķijā, Francijā un Saūda Arābijā. Latvijā veiktais pētījums pamatojās uz šo valstu pētījumu instrumentiem un rezultātiem, taču to aprobēja mūsu valsts apstākļiem, LSM.lv skaidroja RSU sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Romāne.
2020. gada nogalē ASV veiktajā pētījumā secināja, ka vakcinēties gatavi 36% no 3479 pētījumā iesaistītajiem veselības aprūpes darbiniekiem.
Francijā šis rādītājs ir 76,9% no visiem 2047 respondentiem.
Līdzīgus rezultātus uzrādīja arī Grieķijā veikts pētījums, kur vakcināciju atbalstīja 78,5% no 340 aptaujātajiem veselības aprūpes darbiniekiem.
Zemu veselības aprūpes darbinieku atbalstu vakcinācijā pierādīja Kongo veikts pētījums, kur tikai 27,7% no 613 pētījumā iesaistītajiem veselības aprūpes darbiniekiem vēlas vakcinēties.
Savukārt Saūda Arābijā veiktais pētījums, uzrāda, ka 50,52% no 973 veselības aprūpes darbiniekiem atbalstīja vakcināciju pret Covid-19.
