Panorāma

Filma par Mārtiņu Freimani

Panorāma

Pārmet RTU nepārdomātu lekciju plānošanu

Pētījums: lašos un zušos piesārņojums

Pētījums: Latvijas lašos un zušos piesārņojums

Vide ir piesārņotāka nekā domāts. Apkārt cirkulē daudz jaunu organisku savienojumu, kas ir kancerogēni, un šīs vielas nonāk pārtikā. Tā izriet no pētījuma, ko veikuši kopīgi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" un Latvijas Universitātes (LU) pētnieki. Izmantojot modernu, augstas izšķirtspējas metodi, viņi noteikuši piesārņojumu zivīs. Rezultāti pārsteidz arī pašus zinātniekus.

Lai sagatavotu paraugu analīzēm, vajadzēja nedēļu, tagad divas dienas. Iepriekšējās metodes bija piemērotas tikai iepriekš zināmu vielu noteikšanai, tagad vienā reizē var noteikt desmitiem, pat simtiem dažādu jaunu vielu klātbūtni pat ļoti niecīgā koncentrācijā. To ļauj metode, kuru izstrādājuši LU un institūta "Bior" pētnieki.

"Analīzes izmaksā ļoti dārgi. Lai samazinātu šīs cenas, jānosaka liels daudzums vienā reizē. Piemēram, tie paši dioksīni - tie ir simtos. Bet mēs pazīstam, tikai vienu līdz trīs, daudzi ir daudz toksiskāki nekā benzopirēns, kas rodas kūpinājuma rezultātā," skaidro LU Ķīmijas fakultātes profesors Artūrs Vīksna.

Šī ir pirmā laboratorija pasaulē, kas augstas izšķirtspējas masspektrometriju (metodi precīzas molekulmasas noteikšanai) izmanto vides pētījumos. Līdz šim šādu aparatūru lietoja biomedicīnā. Ar jauno metodi pētīts noturīgais organiskais piesārņojums Baltijas jūras un Latvijas upju un ezeru zivīs.  Pārbaudīti 70 lašu un 60 zušu paraugi.

"Secinājums man bija arī nedaudz pārsteidzošs, ka šis piesārņojums ir ļoti plaši izplatīts. Vielas, ko pavisam nesen sāka izmantot ražošanā, mēs pēc pieciem gadiem jau spējam atrast apkārtējā vidē, arī lašos un zušos. Piemēram, viena viela, kas kalpo par liesmas slāpētāju, kuru pievieno sadzīves  izstrādājumiem, elektronikai, lai novērstu pašaizdegšanās procesu, to mēs jau konstatējām pilnīgi visos paraugos. Lašos nebija neviena tīra parauga," stāsta "Bior" Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs.

Organiskie piesārņotāji, tostarp bromētie liesmu slāpētāji, vidē nonāk dažādos veidos - ražošanas procesā, izmetot mantas atkritumos un izgāztuvēs. Vielas iesūcas zemē, ar notekūdeņiem ieplūst upēs un jūrā. Tās uzņem zivis, kuras lietojam pārtikā.

"Līdzīgi kā ar dopingu ir ar ražošanu, kad parādās jaunas vielas: ja tiek izpētīts, ka parādās kādas kancerogēnas īpašības, tās [vielas] aizliedz un nāk citas vietā, un šīs citas vielas vēl nav izpētītas. Par to vielu izplatību vēl nav ziņu. Pamatā šīm vielām piemīt kancerogēnas īpašības. Statistika parāda, ka katrs trešais cilvēks saskaras ar vēzi, patiesībā mēs nezinām, kāpēc. Pilnīgi iespējams, ka tieši šīs vielas izsauc šo kancerogēno saslimšanu. Jāņem vērā, ka uz kancerogēnām vielām attiecas piesardzības princips, jo mēs šo kancerogēno slimību parādīšanās mehānismu vēl nezinām. Iespējams, ka pat viena molekula var izraisīt kaut kādus neatgriezeniskus procesus, un - beigas, cilvēks saslimst. Līdz ar to jebkurš līmenis var būt bīstams," skaidro Vadims Bartkevičs.

Uz jautājumu, vai zivis drīkst ēst, pētnieki saka - katrai lieta ir divas puses. Bez šādām vielām zivīs ir arī daudz vērtīgu uzturvielu, piemēram, nepiesātinātās taukskābes. Turklāt zivis neēdam  lielos daudzumos.

"Nav nekāda pamata satraukumam, jo šis pētījums ir vairāk kā profilakse. Mēs skatāmies, kāda ir tendence. Ja vielu izplatība ir ļoti plašā mērogā, tad likumdošanas iestādes pieņem kādus pasākumus, lai ierobežotu šo izplatību. Galvenais mums ir profilakses nolūkos ierobežot, pirms kādu vielu izplatība kļūst par satraucošu," uzsver Vadims Bartkevičs.

LU Ķīmijas fakultātes un zinātniskā institūta "Bior" iegūtie dati palīdzēs izstrādāt vadlīnijas, kā nodrošināt vides aizsardzību, Eiropas iestādes varēs lemt par rīcību. Šo pētījumu Latvijas Zinātņu akadēmija ierindojusi starp desmit pērnā gada labākajiem zinātniskajiem darbiem.

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti