Fizisko aktivitāšu eksperiments ilga trīs mēnešus. 30 skolēni, desmit skolotāji un desmit vecāki nēsāja viedaproces. Šīs mazās ierīces nevarēja piemānīt. Tās fiksēja katru noieto soli un katru miegā pavadīto minūti. Arī pulsu un sirds ritmu.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām dienā jānoiet 10 000 soļi, jāpavada stunda kustībā un labi jāguļ. Bērniem desmit stundas, pieaugušajiem astoņas stundas jāpavada miegā.
Skolēni dienā nostaigāja vidēji 8450 soļus un kustējās gandrīz stundu. Pieaugušie staigāja mazāk un kustējās vēl mazāk – vidēji 7241 soli un 26 minūtes kustībā, ne vairāk.
Bija arī labi rekordi – dubults ieteicamo soļu skaits – 22 000 soļu, 220 minūtes kustībā un gandrīz 14 stundas miega. Un vairāki anti rekordi – noieti 500 soļi, diena bez kustībām un tikai divas stundas miega.
Pašiem skolēniem, kuri eksperimentā “Sporto visa klase” piedalījās, mirdz acis pēc paveiktā. Devīto un divpadsmito klašu skolēni ir aktīvi tad, ja izvēlējušies sportu jau kā ārpusstundu nodarbi. Luīze, piemēram, trenējas futbolā, Māris – vieglatlētikā.
Bet divpadsmito klašu audzēkņi godīgi atzīst, ka mācības prasa pārāk daudz laika. Un zaudē kustības.
Sporta skolotāja Nataļja Gorškova stāsta par iemesliem, kas traucē sasniegt nepieciešamo rezultātu: “Daudz jāmācās, kūtrums, slinkums. Viņiem nepatīk iziet no komforta zonas – tā kļūstam par pieaugušiem, kas maz kustas un daudz guļ.”
