Rīta Panorāma

ĶTR zinātnieki izseko Sibīrijas tīģerus

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Covid-19 ilgstoši atrodams zarnās un bojā aknas

Pētījums: Covid-19 vīruss ilgstoši atrodams zarnās un bojā aknas

Sākoties Covid-19 pandēmijai Latvijā, aptuveni sešdesmit ārsti un pētnieki iesaistījās vērienīgā pētījumā, lai veselības aprūpes darbiniekiem izstrādātu rekomendācijas, kā palīdzēt dažādu grupu pacientiem, sākot ar gados veciem cilvēkiem un beidzot ar bērniem. Pētījumā secināts, ka Covid-19 vīruss ilgstoši atrodams zarnās un bojā aknas.   

Covid-19 pandēmijas pašā sākumā ārstiem bija pieejams salīdzinoši neliels informācijas daudzums par slimības gaitu un ārstēšanu. Tika uzmanīgi sekots līdzi ārzemju kolēģu teiktajam, un vienlaicīgi aptuveni sešdesmit ārsti un pētnieki uzmanīgi vēroja arī Latvijas pacientus. Liela uzmanība tika pievērsta garajam Covid-19 jeb tam, ka daļa pacientu izjūt šīs infekcijas sekas arī ilgu laiku pēc izslimošanas.

“Mēs noskaidrojām, kurās šūnās vēl bez augšējo elpceļu epitēliju šūnām šis vīruss var atrasties un var vairoties. Izrādījās, ka tas ir zarnās. Vēl vairāk –

noskaidrojās, ka dažkārt zarnās vīruss atrodas līdz pat trīs mēnešiem,” norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna.

Vēl viens būtisks atklājums, kas tika veikts Latvijā, saistīts ar datiem, kas iegūti radioloģiskajos izmeklējumos. Proti, Covid-19 ilgtermiņā daļai pacientu atstāj būtisku ietekmi uz aknām, radot  fibrozi, kas ir saistaudu ieaugšana aknās.

“Salīdzinājām pētījumā divas grupas. Veselus pacientus un pacientus, kas ir pārslimojuši Covid-19 infekciju. Tiem pacientiem, kas bija pārslimojuši šo infekciju, bija astoņas reizes lielāks risks fibrozes attīstībai aknās. Vēlos uzsvērt, ka šī slimība – par spīti pirmo simptomu izzušanai – turpina pasliktināt cilvēka dzīves kvalitāti daudz ilgākā periodā,” skaidroja radioloģe Maija Radziņa.

Latvijas ārsti un pētnieki devuši arī būtisku ieguldījumu informācijas iegūšanā par Covid-19 ietekmi uz bērnu veselību.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatre Jana Pavāre norādīja, ka pandēmijas sākumā bija diezgan liela skepse un arī pacienti paši neticēja, ka no vienas infekcijas slimības nevar tik ātri atveseļoties.

“Sākumā par to sāka runāt pieaugušie, un tikai pēc tam apmēram ar pusgada nobīdi par to sāka runāt arī starptautiskā auditorijā pētnieki par bērniem. Jāsaka, ka mēs bijām jau pussoli priekšā un Latvijas bērnus bijām sākuši uzraudzīt agrāk. Mēs varējām dot savu pienesumu, savus novērojumus un salīdzinoši agrīni publicēt datus par to, kā bērni atveseļojas no Covid-19,” norādīja Pavāre.

Eksperti atzīst, ka Covid-19 pandēmijas laikā zinātne attīstījās burtiski kaujas laukā. Jebkādi jauni, objektīvi iegūti dati nākuši talkā ārstiem visā pasaulē.

“RAKUS no šīs informācijas veidoja rekomendācijas visā pasaulē. Tas ir tāds kopdarbs. Iznāk, ka viena tāda neganta slimība apvieno un konsolidē cilvēkus visā pasaulē, īpaši zinātniekus un ārstus,” sacīja Vīksna.

Pētījumā rezultātā, apkopojot datus no Latvijas un citām valstīm, tika izstrādātas rekomendācijas medicīnas praktiķiem, veselības politikas veidotājiem un ārstniecības un aprūpes darbiniekiem, kā palīdzēt dažādu grupu pacientiem, sākot ar gados veciem cilvēkiem  un beidzot ar bērniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt