Sadaļas Sadaļas

Stāsti

Bijušās Rīgas Sporta pils kvartālu attīstīs pa daļām; būvniecību varētu sākt pēc 2 gadiem

Stāsti

RTU Inženierzinātņu vidusskolā tuvojas pirmā mācību gada noslēgums

Pētījumi Latvijā liecina par bērnu un pusaudžu stresu un nomāktību

Pētījums: Bērnu stresu vairo pazemošana interneta vidē

Vecāku nevalstiskā organizācija aktualizē bērnu un pusaudžu psiholoģiskās veselības situāciju Latvijā un iespējamo atbalstu. Pētījumi liecina, ka Latvijā ievērojams īpatsvars pusaudžu izjūt nomāktību un norāda uz citām psihoemocionālām kaitēm. Arī bērnu tiesību aizsardzības uzticības tālruņa darbinieki secina, ka stress bērniem ir aktuāla problēma, īpaši attīstoties saziņai interneta vidē. Eksperti norāda, ka liela loma situācijas uzlabošanā ir tieši vecāku un skolu sadarbībai.

Vecāku foruma konferencē Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Toms Pulmanis, atsaucoties uz pētījumiem, norādīja, ka Latvijā ievērojams īpatsvars pusaudžu vecumā no 11 līdz 15 gadiem piedēvē sev dažāda veida psihiskās veselības problēmas - vismaz reizi nedēļā izjūt nervozitāti, sūdzas par nomāktību un sliktu garastāvokli:

''Trešdaļa no šīs pusaudžu grupas atzīmē nomāktību, nervozitāti, stresu, grūtības mācībās. Ievērojams īpatsvars pusaudžu arī atzīst, ka par viņiem skolā ņirgājas. Tā ir būtiska problēma, kas pēc tam saistās ar dažāda veida iespējamu psihisku traucējumu attīstību, psihoemocionālām problēmām. Iespējamas tālākas problēmas arī pieaugušo vecumā - depresija un tamlīdzīgi. Šie ir jautājumi, par kuriem jārunā.''

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālruņa psiholoģe Agita Alksne stāsta, ka uz uzticības tālruni pērn, piemēram, zvanījuši vairāk nekā 17 tūkstoši bērnu par tādām tēmām kā vecāku šķiršanās, sarežģītas attiecības ar skolotājiem un skolas biedriem. Inspekcija arvien uzsver vecāku lomu, jo bērni uzticības tālruņa operatoriem bieži atzīst, ka nevēlas vērsties pie vecākiem, baidoties no atraidījuma.

 ''No bērnu zvanu konteksta: lielākā problēma šobrīd ir mobings un emocionālā vardarbība skolā.  Bērni stāsta - ja tas agrāk bija tikai tāds klasesbiedru savstarpējs konflikts, tad tagad tas pāraudzis un attīstījies arī interneta vidē;  un bērni tiek pazemoti... Tas ļoti strauji attīstās.

Mēs esam  iepriekšējos gados saņēmuši kādus pāris simtus zvanu par šo tēmu, bet pagājušajā gadā vairāk nekā 800 zvanus tieši par pazemošanu internetā. Un nereti bērni zvana, jo ir nobijušies par kaut kādām tādām lietām stāstīt vecākiem,'' saka Alksne.

Ārste un stresa vadības konsultante Inese Millere stresu izraisošos faktorus bērniem galvenokārt saista ar pārmaiņām dzīvē – jauns ģimenes loceklis, kāda tuvinieka zaudēšana, skolas uzsākšana, klašu maiņa, eksāmeni, konflikti ar klasesbiedriem vai pārlieku augstas ekspektācijas no vecāku puses. Tikpat labi par stresoriem bieži kļūstot dzīvesveids - nepietiekams miegs vai uzturs, kā arī mazkustīgums. Eksperte vecākus arī aicina dienas beigās pārrunāt ar bērnu labās lietas:

''Sliktākais ir tas, ka stresam ir tendence uzkrāties. Svarīgi ir uzaicināt vecākus piebremzēt dzīves skrējienu un atvēlēt laiku uzklausīt bērnu, ievērotu viņu. Ja tās mazās lietiņas ikdienā izrunājam, tad patiesībā neveidojas hroniskais stress. Manuprāt, jārunā par ātruma palēnināšanu, par apzinātības ienešanu. Bērni ne tā formulē, bet svarīgi, lai vecāki to apzinās, lai nav tā, ka viņi domā - nu kas, viņam pilna istaba ar rotaļlietām, viņam nekā netrūkst... kas viņam par stresu? Man jāmaksā rēķini, nezinu, vai darbs rītā būs - visas tās lietas... Bet arī bērniem ir stress, viņi tieši tāpat uztver pārmaiņas.''

Savukārt Latvijas Vecāku foruma pārstāvji vēl aicināja vērst uzmanību uz skolas un vecāku sadarbību bērnu un pusaudžu psihiskās veselības nodrošināšanā. Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā pieejamas arī mācību filmas, kas var kalpot kā palīgs vecākiem un skolām, lai atpazītu un reaģētu uz bērnu psihoemocionālajām problēmām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt