Senie latvieši pēc smagajiem rudens darbiem ziemā bija iztērējuši pārtikas krājumus un pavasara sējas un stādīšanas darbiem bija atstājuši sēklu jaunai ražas ievākšanai rudenī. Pavasara darbi fiziskās slodzes ziņā bija krietni vieglāki nekā rudenī veicami, tādēļ šis bija viens no iemesliem gavēņa tradīcijām Latvijā.
Mūsdienās daļai patērētāju sabiedrības gavēšana ir veids, kā 40 dienas solidarizēties ar draugiem, darba kolēģiem, sociālo tīklu sekotājiem, kaimiņiem vai ģimenes locekļiem. Līdzīgi, kā ar jaungada apņemšanos sākt veselīgāku dzīvesveidu, pavasarī gavēnis mūsdienās ir labs līdzeklis, lai sasniegtu sev vēlamo ķermeņa formu pirms vasaras pludmales sezonas. Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs novērots gaļas ēdienu pieprasījuma samazinājums, ko šajā periodā aizvieto salātu un dārzeņu palielināts patēriņš.
Ir cilvēki, kas šajā periodā atsakās ne tikai no kūciņām un gaļas ēdienkartē, bet arī pārskata savus ikdienas netikumus.
Gavēņa laikā cilvēki mēdz atteikties no alkohola vai arī ierobežo interneta un sociālo tīklu lietošanu septiņu nedēļu garumā. Dažkārt gavēni izmanto kā savu personīgo ambīciju pārskatīšanas līdzekli.
Kristiešiem Lielais gavēnis ir Lieldienu gaidīšana, kad nodoties garīgām pārdomām un mazāk uztraukties par laicīgām lietām. Tā ir atturēšanās no ēšanas pārmērībām, skaļas mūzikas un luksusa precēm. Gavēšana ir izplatīta arī citās reliģijās, kur nozīmīga ir upura nešana.
Par gavēšanu var dzirdēt arī raidījumā "Kā labāk dzīvot".
