Stress nelielās devās ir vērtējams pozitīvi, jo virza cilvēku uz attīstību. Problēmas sākas, ja stress ir pārlieku liels un ilgstošs. Speciālisti to dēvē par distresu.
Pēdējos gados bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaudzis slimību skaits, kas saistītas ar distresu. Tādas esot katram trešajam, liecina Latvijas Pediatru asociācijas novērojumi.
“Tie ir bieži slimojoši bērni, kuri slimo vairāk par 6-8 reizēm gadā. Tie ir valodas traucējumi, var būt uzvedības traucējumi, pusaudžiem tās var būt atkarības. Tā var būt pārmēru agra un aktīva seksuālā dzīve. Mazākiem bērniem tā var būt urīna nesaturēšana, fēču aizturēšana,” stāsta Latvijas Pediatru asociācijas prezidente Ilze Grope.
Tas nozīmē – lai ārstēšana notiktu veiksmīgi, ir jācīnās ar cēloņiem, kas vairumā gadījumu meklējami ģimenē. Nereti
Latvijā dzimušie bērni no saviem vecākiem pārāk reti dzird uzslavas, iedrošinājumus, pārāk reti tie tiek samīļoti.
“Ja bērnu pārāk bieži kritizē, ja pārāk bieži aizrāda, ja rada bērnam tādas emocijas, ka viss, ko viņš dara, ir nepareizi, tad parādās vainas un bezpalīdzības izjūta. Cik mēs esam atpalikuši emocionālās labsajūtas jautājumos no daļas Rietumeiropas, rāda tas, ko mēs ik pa brītiņam uzzinām no ziņu raidījumiem – ka tam un tam cilvēkam ārzemēs ir atņemti bērni, jo viņi ir rīkojušies pret bērniem cietsirdīgi, varmācīgi, nežēlīgi,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja Gunta Ancāne.
Vienotas receptes, kā tikt galā ar distresu un tā izraisītajām sekām, nav. Tomēr dažos padomos ir vērts ieklausīties. “Pietiekami aktīvs dzīvesveids, radot bērnam laiku arī viņa personīgajai dzīvei – brīvo laiku no pulciņiem, pārbraucieniem un aktivitātēm ar mammu un tēti. Nākamā lieta, kas ir ļoti svarīga, ir pilnvērtīgs uzturs. Moderni runāt par magniju, kam ir zināma nozīme. D3 vitamīnam ir nozīme,” iesaka Grope.
“Ja vecāki varētu aizdomāties un pajautāt, kā mans bērns jūtas, tad milzīgi daudz viņi paši varētu ieraudzīt. Kaut ko savos vārdos, attieksmē pamainīt,” mudina Ancāne.
Vācijā veikti plaši pētījumi pierāda, ka emocionālas problēmas bērnībā atstāj sekas uz visu turpmāko dzīvi – cilvēks vairāk slimo ar dažādām slimībām, tajā skaitā psihiskām.
