Pēc smēķēšanas atmešanas nodarbībām netikumu atmet katrs trešais

Pēc smēķēšanas atmešanas nodarbībām netikumu atmet katrs trešais. Veselības ministrijas īstenotais projekts ilgst jau vairākus mēnešus un turpināsies līdz martam. Līdz šim smēķēšanas atbalsta grupās Latvijā iesaistījušies ap 360 cilvēku, un uz šo brīdi izmaksas bijušas ap 40 tūkstošiem eiro. 

“Kad es biju maza, manas bērnības atmiņas ar smēķēšanu saistās kā ar kaut ko ļoti elegantu un skaistu. Vasarā, ciemojoties pie mūsu tantes, kurai vienmēr bija krāsoti nagi un rotaslietas, es redzēju, kā viņa smēķē caur iemuti, un man tajā brīdī nešķita, ka uz pasaules ir kaut kas skaistāks kā smēķējoša sieviete,” stāsta 23 gadus vecā rīdziniece Saila Plociņa.

9.klasē Saila sākusi smēķēt ikdienā, bet jau pirms tam čiepusi cigaretes no visiem apkārtējiem smēķējošajiem. Jaunietes mamma visiem spēkiem mēģināja  cīnīties ar meitas atkarību, taču nesekmīgi. Divdesmit gadu vecumā Saila palika stāvoklī. Līdz tam abi ar vīru smēķējuši ļoti daudz, bet, paliekot stāvoklī, abi sapratuši, ka jāatmet. 

“Būtībā kopš tās pirmās dienas mēs abi atmetām. Varbūt viņš smēķēja ballītēs un ikdienā vairāk, bet es atmetu tiešām,” saka Saila. 

Smēķēsanu pēc nodarbībām atmet vien katrs trešaisAnnija Petrova

    Tomēr pēc bērna piedzimšanas viņa atsāka smēķēt pa vienai cigaretei vakarā. “Tas man bija kā baudījums un atslēgšanās no ikdienas, bet mans vīrs bija kategoriski pret, jo viņš bija atmetis jau pilnībā,“ viņa atceras. “Tad pienāca diena, kad viņš uz mani paskatījās un teica “Mana bērna māte nesmēķēs!”

    Atcerējos, ka mana bērnības smarža un garša ir cigaretes, un sapratu, ka nevēlos, lai mans bērns savas bērnības smaržas asociē ar cigaretēm.”

    Saila to izdarīja patstāvīgi. Viņa ir pateicīga vīram, kas toreiz uzstājis un izdarījis to tik maigi, ka arī pati nonākusi pie secinājuma – smēķēšana nav vajadzīga.

    Ir ļoti svarīgi, lai cilvēks arī pats apzinātos vēlmi atmest, vērtē Veselības ministrijas smēķēšanas atmešanas projekta koordinatore Inga Dreimane. Daudziem pamudinātāji atnākt uz bezmaksas nodarbībām, lai atmestu smēķēšanu, ir tuvinieki. 

    “Savukārt nodarbību laikā viņi aizvien vairāk un vairāk nonāk pie personiskas atziņas, ka patiešām ir svarīgi nesmēķēt un ka viņi patiešām grib dzīvot maksimāli veselīgi un maksimāli labi,” komentē Dreimane. 

    Atbalsta grupas smēķēšanas atmešanai darbojas kopš aprīļa. No projekta sākuma tajās piedalījās ap 360 cilvēku visā Latvijā. Līdz šim rezultāti bijuši līdzīgi kā visā pasaulē piekoptajām programmām, proti, vidēji katram trešajam izdodas atmest smēķēšanu uz pēdējo nodarbību vai trīs mēnešu laikā pirms tam. 

    “Rezultāts ļoti precīzi atbilst cilvēku izvirzītajam mērķim, jo lielākajai daļai nemaz nav mērķis atmest smēķēšanu. 

    Viņam mērķis ir paklausīties, uzzināt, kādas ir iespējas atmest smēķēšanu. Nodarbību ietvaros viņi tiek tieši tik tālu, cik tālu ir izvirzīts viņu mērķis,” uzskata Dreimane. 

    Nav veselu smēķētāju, un katrs otrais smēķētājs nomirst priekšlaicīgi, uzsver Rīgas Austrumu slimnīcas pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams.

    “Reālajā dzīvē ir tā, ka kaut kādos speciālos projektos, pētījumos atmešanas skaitlis ir augstāks, bet tas parasti ir vien pirmajos mēnešos. Pēc gada tikai kādi desmit no tiem procenti joprojām nesmēķē,” norāda Krams.

    Vienlaikus plaušu slimību speciālists Krams uzsver, ka cilvēkiem jāpalīdz atmest smēķēt un katrs nākamais atmešanas mēģinājums ir sekmīgāks.

    90% kļūst atkarīgi no nikotīna jau pusaudža gados, bērnībā, tāpēc speciālists vērtē, ka būtiski ir spēt uzrunāt jauniešus, lai viņi smēķēt nesāk.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Veselība
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti