Vispirms ziemā koka vairogu ceļš tapa Raiskuma pagastā, kur nokļūšanai līdz cirsmai traucēja purvs, kas nesasala pat kailsalā.
„Pamēģinājām iebāzt koku, nu seši metri vismaz pamata nav apakšā, viss šūpojās,” atceras meža tehnikas operators Jurģis Eberhards.
Akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” līdzīgu ceļu jau pirms diviem gadiem izmēģinājuma veidā būvēja Dienvidlatgalē. Pamatdoma – efektīvāk veikt kokmateriālu izvešanu.
„Iegūsim apmēram pusotru kilometru papildu ceļu, pa kuru brauks kokvedēja mašīnas, tas nozīmē, ka nevajadzēs vest ar forvarderiem, mēs esam parēķinājuši, ka pusotrs kilometrs samazināta attāluma no cirsmas līdz vietai, kur var piebraukt, kokvedējs maksā 6-7 eiro, mēs ieekonomējam 6-7 eiro uz kubikmetru,” stāsta Rietumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Vilmārs Katkovskis.
Protams, koksnes vairogu ceļš jau neiznāk lēti, bet tā būtiskākais ieguvums ir tas, ka to var izmantot arī cituviet, un nu jau koka ceļš ir pārcelts uz citu cirsmu, kur piekļuvi traucē pavasara šķīdonis.
„Tas pats koka ceļš, kas bija purvā, tagad ir šeit uz tīruma, tas tikai parāda, ka mēs šo koka ceļu varam izmantot mežiniekiem kritiskās situācijās, kad iestājas ātri pavasaris,” gandarīts ir Katkovskis.
Autovadītājs Andris Atslēga stāsta, ka viņa auto ar visu kravu sver pat 52 tonnas, bet nav bijušas problēmas ne iebraukt purvā pa koka ceļu, ne arī tagad:
„Purvs, kur nāca jau mala, grāvji, viss staigāja, apakšā viss bija mīksts, bet pa ceļu nekādu problēmu. Brauc tā, kā pa asfaltu!”
Tātad ieguvums ir tas, ka laikus var izvest sagatavotos kokmateriālus un tie nezaudē savu kvalitāti. Un – pēc darbu pabeigšanas arī no šejienes koka ceļš tiks pārvests atkal uz citu vietu.
