De Facto

De Facto

De Facto

VVD izvēlējies dzērienu iepakojuma depozīta operatoru

Atbildīgās iestādes nenotic «strukturētajam» ūdenim

Patērētāju sargi: Pseidozinātniski «strukturētais» ūdens ir no urbuma Daugmalē

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārbaudē, kas dzeramā ūdens ražotājam "Memory Water" beigusies ar 15 tūkstošu eiro naudas sodu, konstatēts, ka uzņēmuma tirgotais "BIO ūdens" nācis no tā paša urbuma, kur ūdeni ņem Daugmales dzīvojamām mājām, savukārt ūdens strukturēšanas tehnoloģijas apraksts sastāv no pseidozinātniskiem un ezotēriskiem apgalvojumiem, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".

Uzņēmums “Memory Water” Daugmales pagastā ražo fasētu dzeramo ūdeni, reklamējot to kā īpaši strukturētu “BIO ūdeni”. Ūdens tiekot savirpuļots miljardiem reižu, izdzēšot nelabvēlīgās un saņemot pozitīvās frekvences, tajā skaitā no saules un mēness, un tādējādi iegūstot vairāk skābekļa.

Taču PTAC, konsultējoties ar vairākām citām iestādēm, nospriedis, ka “Memory Water” maldina pircējus gan par "BIO ūdens" kvalitātes zīmi, gan ūdens strukturēšanas pozitīvo ietekmi uz veselību.

"Lai kaut kādus apgalvojumus par ietekmi uz cilvēka veselību izmantotu mārketingā, pašiem komersantiem, kas ražo produktu, šajā gadījumā ūdeni, viņiem būtu jāveic zinātniski pētījumi. Un es uzsveru, zinātniski pētījumi, nevis kaut kādi izmēģinājumi vai aptaujas, piemēram, pajautājot cilvēkiem, vai viņi labāk jūtas, lietojot šo ūdeni, vai tas labāk garšo," pastāstīja PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Lai arī “Memory Water” pārbaudes laikā iesniedza informāciju par ūdens strukturēšanas tehnoloģiju, Veselības inspekcija secināja, ka apraksts sastāv no subjektīviem, nepārbaudāmiem, pseidozinātniskiem un ezotēriskiem apgalvojumiem. Arī institūts "Bior" atzīmē, ka

pētījumiem par “BIO ūdenim” piedēvētajām īpašībām trūkst atsauču uz publikācijām citējamos žurnālos.

Bez "strukturēšanas" “Memory Water” sava ūdens reklamēšanā izmanto arī īpašu "BIO ūdens" preču zīmi. Uzņēmums savā mājaslapā norāda, ka “BIO ūdens” atrodas uz augstākā kvalitātes pakāpiena – augstāk par avotu un minerālūdeni un dzeramo ūdeni. Normatīvie akti šādu ūdens iedalījumu neparedz, un Veselības inspekcija konstatējusi, ka faktiski “BIO ūdens” pazīmes piemīt arī citiem ūdeņiem, bet šādu preču zīmi izmanto tikai “Memory Water”.

"Būtībā patērētājs tiek maldināts, ka pārējie ūdeņi šīm īpašībām neatbilst. Tas būtu galvenais patērētājiem, lai saprastu, ka tā zīme neparedz neko īpašu," saka PTAC vadītāja Vītoliņa.

PTAC lēmumā, piemēram, minēts, ka "Memory Water" izmanto ūdens ieguves urbumu, kas apgādā ar dzeramo ūdeni visu Daugmali. Sanāk, ka Daugmales iedzīvotājiem no krāna tek tā sauktais BIO ūdens.

Kā noskaidroja "De facto", fasētā ūdens ražotājs iepērk ūdeni no pašvaldības uzņēmuma "Ķekavas nami". Tur apliecina, ka tas pats ūdens no urbuma nonāk arī Daugmales mājās. Tiesa, “Memory Water” šogad no "Ķekavas namiem" iepirkuši mazāku apjomu, jo, iespējams, netālu izveidojuši savu urbumu.

"Memory Water" mājaslapā uzskaita vairākas darbības, kuras saskaņā ar valdības noteikumiem drīkst veikt avota un minerālūdenim, bet kuras netiek veiktas "BIO ūdenim". Tās ir, piemēram, dzelzs, sēra u.c. savienojumu atdalīšana, demineralizēta ūdens pievienošana.

Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Sandis Dejus stāsta, ka

gandrīz neviena no šīm darbībām, ko "Memory Water" uzskata par nevēlamām, Latvijā netiek praktizēta, jo ūdens kvalitāte tāpat ir laba.

"Lielākoties ne avotu, ne minerālūdenim, ne arī centralizētā ūdens apgādes sistēmā esošam ūdenim šādas aktivitātes netiek veiktas. Līdz ar to, ja mēs izvērtētu centralizēti pieejamo ūdeni pēc šiem [BIO ūdens] kritērijiem, tad daļā pilsētu mums būtu pieejams augstākās kvalitātes biosertificētais ūdens," saka Dejus. Viņš piebilst, ka grūtāk izpildāms kritērijs būtu prasība par ūdens iegūšanu bioloģiskās lauksaimniecības zemē, bet šis kritērijs "tieši neietekmē ūdens kvalitāti".

Apskatot “Memory Water” mājaslapu, var rasties iespaids, ka sertifikātu izsniedz kāda starptautiska organizācija. Taču patiesībā preču zīme pieder Latvijā reģistrētajai biedrībai ''Veselīgās pārtikas asociācija''. Tā reģistrēta savrupmājā Mežaparkā, bet saskaņā ar gada pārskatiem asociācijai vispār nav apgrozījuma.

Asociācijas vadītājs Valdis Valeika sniegt interviju "De facto" nevēlas, bet uz jautājumiem atbild rakstiski. Lai gan iepriekš žurnālam "Ir" viņš bija klāstījis, ka "BIO ūdens" sertifikāta izsniegšana ir maksas pakalpojums, LTV raidījumam "De facto", komentējot ieņēmumu neesamību, atbildēja, ka "gribētu par to ņemt adekvātu atlīdzību, bet pagaidām tas ir bijis bez maksas" un ka "biedrības mērķis nav gūt apgrozījumu un peļņu".

Valeika skaidro, ka "BIO ūdens" kvalitātes kritēriji aizgūti no līdzīgas zīmes Vācijā. "Izvirzītās kvalitātes prasības (pēc Vācijas parauga) ir tik augstas, ka tikai 2-3 uzņēmumi Latvijā vispār spētu pretendēt uz šādu kvalitātes zīmi. Tā nav Zaļā karotīte, kuru var nopirkt katrs, kurš sagrib," apgalvo Valeika.

Veselīgās pārtikas asociācijas vadītājs nepiekrīt PTAC viedoklim, ka "BIO ūdens" sertifikāta izsniegšana ir necaurspīdīga.

"PTAC nav nekādu tiesību aizliegt lietot oficiāli reģistrētu kvalitātes zīmi. Ir acīmredzami, ka atbildīgās amatpersonas ir pārsniegušas savas dienesta pilnvaras,” raksta Valeika.

Atbildēt klātienē uz “De facto” jautājumiem piekrīt “Memory Water” īpašnieks Jānis Pļaviņš. Taču viņam neesot laika tikties, kad “De facto” plāno doties filmēt uz Daugmali. Tādēļ sarunu tiek norunāta uz nākamo dienu. Tomēr, pamanot filmēšanas grupu pie ražotnes, Pļaviņš iznāk, lai pārmestu, ka LTV neatmasko valdības melus par Covid-19.

"Tu taču, cilvēk, saproti, ka tā ir represija pret mani, ja trīs dienas pirms lielākās tautas sapulces tiek uzlikts 15 tūkstošu eiro sods par pilnīgi safabricētu lietu," skaļā tonī paziņoja Pļaviņš.

Pļaviņš saka, ka sodu pārsūdzēs. Par PTAC vadītāju Vītoliņu viņš sūdzējies Ekonomikas ministrijā.

Tiesa, “Memory Water” pusotru gadu ilgušās pārbaudes laikā daļu maldinošās informācijas no mājaslapas izņēmis. Piemēram, tur vairs nav atrodama atsauce uz kādu Vudstokas institūtu, kas reģistrēts privātmāju rajonā ASV Dienvidkarolīnas štatā, kura pētījumā esot atklāts, ka starp veselām ķermeņa šūnām ir strukturēts ūdens, bet starp slimām – nestrukturēts.

"PTAC bija pretenzijas. Mēs viņiem rakstījām, ka nepiekrītam," Pļaviņš skaidro, kādēļ šī atsauce no mājaslapas pazudusi.

Pļaviņš vairākas reizes sarunā ar "De facto" atkārto, ka uz jautājumiem atbildēs nākamajā dienā, bet norunātajā laikā atbildes nesniedza. Vēlāk Pļaviņš atsūtīja rakstisku komentāru, kurā minēja, ka PTAC nav tiesību aizliegt izmantot Patentu valdē reģistrētu preču zīmi un likums prasa norādīt ūdens apstrādes veidus: “PTAC lēmums par aizliegumu norādīt pārtikas produkta apstrādes veidu – “strukturēts”, ir klaji pretlikumīgs, jo tas mums ir obligāti jādara saskaņā ar pārtikas ražošanas normatīvajiem aktiem."

Jāatzīmē, ka

"Memory Water" ne tikai norāda ūdens apstrādes veidus, bet kā secinājis PTAC, mēģina savu ūdeni uzdot par labāku nekā citiem ūdens ražotājiem bez zinātniska pamatojuma.

PTAC piemēroja uzņēmumam sodu par maldināšanu, ne tikai pārdodot ūdeni, bet arī kosmētikas līdzekļus, piedēvējot tiem ārstnieciskas īpašības, kā arī par atsevišķu līgumu slēgšanas prasību neievērošanu.

"Viņi ir novērsuši mūsu skatījumā tikai dažas un salīdzinoši nebūtiskākās lietas, kuras mēs esam norādījuši, bet kopumā uzņēmuma attieksme pret likuma ievērošanu ir bijusi neatbalstoša visu pārbaudes laiku," pauž PTAC direktore Vītoliņa.

Tomēr tas, ka "Memory Water" atsevišķus pārkāpumus ir novērsis, palīdzējis uzņēmumam izsprukt no bargāka naudas soda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt