Integrētā lauksaimniecība izmanto tās pašas tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas industralizētajā lauksaimniecība, vien to dara daudz saprātīgākās devās, kas saskaņotas ar augsnes analīzēm un atbilstošām slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, stāsta gurķu audzētājs Juris Cīrulis. Tad izaudzētā pārtika ir stipri mazāk kaitīga nekā tā, kas iegūta, industriāli audzējot.
Viņš salātus un gurķus audzē līdzīgi, kā to darīja vairākas paaudzes iepriekš. Cīrulis atzīst, ka bez minerālmēslu lietošanas pilnībā iztikt nevarot. Lauksaimnieks ievērojot, kuros brīžos minerālmēslojumu drīkst lietot, kuros tas nav vēlams:
Nedrīkst lietot ķīmiju tad, kad augs zied un sāk ražot."
Mazāk lietotie minerālmēsli jākompensē ar roku darbu un smagākiem darba apstākļiem. Tur arī slēpjas fakts par videi draudzīgas audzēšanas dārdzības rašanos. "Tā ir saistīta ar ražas zaudēšanu tad, ja notiek kaut kādas slimošanas. Un tu nevari lietot herbicīdu, jo Tev ir ielikts ierobežojums. Tāpēc es uzskatu, ka tīri bioloģiski strādāt ir ārkārtīgs risks, bet var strādāt integrēti - ar galvu, un to parādīt cilvēkiem," skaidro lauksaimnieks Cīrulis.
Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts iegūstams divu gadu pārejas periodā, kura laikā tiek pārkārtots audzēšanas process, stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Adrija Sietiņsone.
Viņa arī norādīja, ka jebkurš PVD mājaslapā var apskatīties, kuras saimniecības neievēro prasības. Tur arī minēti pārkāpumi un lauksaimniecības produktu audzētāji, kuri nedrīkst tirgoties ar norādi, ka tā ir bioloģiski audzēta.
