Gripas sezonas laikā iedzīvotāji pērk un dzer zāles. Medikamenti, kuriem beidzies derīguma termiņš, nav izmetami atkritumos vai noskalojami kanalizācijā. No raidījuma "Vides fakti" 15 aptaujātajiem tikai pieci zināja, ka nevajadzīgie medikamenti ir jānodod aptiekā.
Sabiedrība pārāk daudz ikdienā lieto zāles un iedzīvotāji lēnām tiek nozāļoti. Jāņem vērā, ka ar gadiem patērētais zāļu daudzums palielinās.
"Ja mēs izmetam ārā ar sadzīves atkritumiem, tie bieži vien stāv zem klajas debess un tas viss var nonākt gruntsūdeņos. Savukārt gruntsūdeņi ir pamats gan mūsu dzeramajam ūdenim, gan visu upju, ezeru sistēmai, kas ņem ūdeni no gruntsūdeņiem," raidījumam "Vides fakti" stāsta Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelda.
Daudzviet pasaulē zāles tiek klasificētas kā bīstamie atkritumi, tās ir ķīmiski aktīvas un noturīgas vidē. Zāles, pat niecīgos daudzumos ietekmē dzīvās būtnes.
Ne tikai Latvijā ņemtajos ūdensparaugos atrod medikamentu sastāvdaļas. "Lielbritānijā ir ņemti ūdens paraugi no dažādiem rezervuāriem, un šajos paraugos 86% ir konstatētas tādas zināmas zāles, kā diklofenaks. Arī iboprofēns konstatēts tikpat daudz," sacīja Kitija Blumfelda.
Medikamenti pat niecīgos daudzumos ietekmē dzīvās būtnes.
"Ir konkrētas antibiotikas, kuras atstāj ietekmi uz foreļu sugām, uz to aknām, nierēm, žaunām. Savukārt ir antidepresanti, kuri atstāj ietekmes uz varžu sugām un kurkuļu attīstību. Ir bažas par grunduļu vairošanos, tieši nonākot ūdens ekosistēmās šīm vielām, veidojas bumeranga efekts, jo cilvēks izmanto šo dzīvnieku vai augu valsti savā pārtikā vai mājsaimniecībā," raidījumam vēsta Pasaules dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rudzītis.
Dabā parādās arī hormonālo zāļu aktīvās vielas, tai skaitā arī kontraceptīvās vielas. Atklāta sirds asinsvadu slimībās lietoto zāļu grupa. Tās ir indes - zāles, kuras tiek ļoti mazās devās lietotas, lai ārstētu konkrētas lietas, un tagad tās nekontrolēti parādās apkārtējā vidē.
Lielākā daļa Latvijas medikamentu nav klasificēti kā bīstami atkritumi, skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vecākā referente Ilze Doniņa. Tikai tās zāles, kuras tiek izmantotas vēža ārstēšanā, tiek uzskatītas par bīstamām. un tās ir īpaši jāapsaimnieko.
Farmaceiti un vides pētnieki aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību savam zāļu skapīša saturam un nevajadzīgās, vecās zāles nodot aptiekā. Latvijas aptiekām nav pienākums pieņemt zāles ar novecojušu derīguma termiņu, taču aptiekas to dara brīvprātīgi.
Ievērojama daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ka zāles, kurām beidzies termiņš, ir jānodod aptiekās. Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" veica eksperimentu un noskaidroja, ka pastāv iespēja vecos medikamentus nodot aptiekā. "Mums Latvijā ir ap 800 aptieku un 500 aptiekas to dara no brīva prāta, apzinoties šī soļa nozīmīgumu. Taču jāsakārto, protams, arī finansējuma jautājums," raidījumam sacīja Kitija Blumfelda.
Zāļu kā bīstamo atkritumu utilizācija nav jāveic iedzīvotājiem, bet gan speciālistiem. Vispirms aptiekās pārskata atnestos medikamentus, vai tajos nav arī termometri, jo tos iznīcina atsevišķi. "Tālāk šo visu sūtām bīstamo atkritumu dedzinātājiem Igaunijā vai uz Zviedriju. Viņi medikamentus ieliek krāsnī, viss tiek sadedzināts un vēl papildus attīrīts. To dēvē par apglabāšanu gaisā", skaidro bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizācijas ķīmiķis Guntis Pužulis.
Jāievēro, ka atkritumos izmestās zāles var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos – neatbilstošai lietošanai un nelegālai tirdzniecībai. Atkritumos izmestās zāles var atrast bērni vai dzīvnieki. Apēdot tās, viņi var saindēties vai inficēties, piemēram, no vecām šļircēm.
