Ne jau vienmēr cirsma ir ceļa malā, un mežs jau nav pilsēta, kur mediķiem, ja notikusi nelaime, dodoties uz izsaukumu orientēties palīdz ielu nosaukumi. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīdze Marita Laukenberga stāsta, ka visbiežāk nākas maldīties:
„Ir tā, ka tās vietas nevar cilvēki precīzi pateikt,- mēs piebraucam un ir kāds gabals vēl jāiet uz priekšu, un tad tu ej ar visu to aparatūru…”
Par to stāsta arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs, piebilstot, ka vēl viena problēma ir tā, ka mežā strādājošie bieži vien ir arī nezinoši pirmās palīdzības sniegšanā:
„Tehnika un zāģi ir jaudīgi, rodas zāģētas brūces, uzgāžas koks… Pirmā situācija jau, ka valda apjukums, padsmit cilvēki bezpalīdzīgi stāv apkārt asiņojošam… Cenšamies dot padomus pa telefonu, kamēr ierodas mediķi.”
Pagājušajā gadā mežizstrādes darbos valstī notikuši 26 nelaimes gadījumi, septiņi no tiem smagi, ir trīs bojāgājušie. Bet, kā uzsver valsts Darba inspekcijas galvenais valsts inspektors Valdis Dūms, šie dati nebūt neataino reālo situāciju: „Šajā statistikā nav iekļauts neviens gadījums, kurā ir cietuši vai gājuši bojā pašnodarbinātie. Kāda šī patiesā statistika ir, nevar pateikt neviens. Tāpēc, ka viņi nav sociāli apdrošinātas personas un saskaņā ar nelaimes gadījumu izmeklēšanas noteikumiem nelaimes gadījumus ar sociāli neapdrošinātām personām neizmeklē. Bet pašnodarbināto ir ārkārtīgi daudz.”
Tieši pašnodarbinātie šobrīd ir galvenā riska kategorija, jo - ja darba līgums slēgts ar firmu, tad tomēr darba devējam nākas rūpēties gan par darba drošību, gan to, lai cilvēki būtu apmācīti.
„Mežstrādnieku kvalifikācijas cirsmās, maigi sakot, ir ārkārtīgi švaka… Nereti cirsmās ir nācies sastapties ar pašnodarbinātajiem, kuri saka, nu jā, apliecību mēs nopirkām, kaut kādas praktiskās nodarbības vispār nav bijuša. Kā māku, tā zāģēju,” situācijas atstāsta Dūms.
Netiek veiktas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, un tas, ja notiek nelaime, kā stāsta Valdis Dūms, smagi atspēlējas cietušajam:
„Bija viens gadījums Tukuma rajonā, kur gāja bojā cilvēks un palika bez apgādnieka seši bērni un no valsts šīm sociālajām garantijām ģimene nesaņēma gandrīz neko. (..) Ir nelaimes gadījumi, kad 25 gadus vecs puisis salauž abas kājas, darba nav, slimības lapu neviens nemaksā…”
Valdis Dūms arī uzsver, ka it sevišķi jau depresīvajās teritorijās vēl viena nopietna problēma ir alkohola lietošana. Bet no pašnodarbinātā lielu atbildību nepaprasīsi, arī administratīvo sodu piemērot nevar.
Kā iespēju situāciju uzlabot? Valsts darba inspekcijā vērtē nepieciešamību likumdošanas izmaiņās, kas noteiktu, ka paaugstinātas bīstamības jomā, kāda ir arī mežizstrāde, nevarētu strādāt pašnodarbinātie.
