Pašmāju izgudrotājiem ideju netrūkst

Auto, kas brīdina tā vadītāju par krītošiem kokiem, un apģērbā iestrādāta sistēma, kas neļauj sēdēt ar šķību muguru –, šie ir tikai daži no izgudrojumiem, kurus pēdējo četru gadu laikā radījuši Latvijas zinātnieki.

Cietvielu fizikas institūta konferenču zālē izstādīti spilgtākie no mūsu zinātnieku pēdējā laika izgudrojumiem. Piemēram, skoliozes profilaksei un ārstēšanai apģērbā iestrādājama sistēma, kas uz viedtālruni nosūta brīdinājumu par neveselīgu muguras izliekumu.

„Ja, piemēram, cilvēks apsēžas un sēž ilgstošu laiku nepareizi, šķībi, tad sistēma to konstatē un dod vai nu skaņas vai vibrējošu signālu, lai pievērstu uzmanību," skaidro  Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Modris Greitāns.

Lai izvairītos no avārijas situācijām uz ceļa, zinātnieki izstrādājuši redzes sistēmas prototipu, kas ļauj automašīnai pašai uztvert apkārt esošos objektus un sekot to kustībām.

„Tādā veidā mēs varam brīdināt vadītāju, ka, piemēram, priekšā braucošā mašīna sāk bremzēt, mēs to neesam pamanījuši, distance samazinās, jeb kāds gājējs, kas stāvēja ceļa malā, dodas pāri ielai," stāsta Greitāns.

Viens no interesantākajiem izgudrojumiem – plaukstas biometrijas sistēma. Ievietojot iekārtā roku, tā atpazīst plaukstas asinsvadu tīklojumu, un, ja plauksta ir īstā, iedegas zaļā lampiņa, un durvis atveras.

Pētnieciskais darbs veikts arī sadarbībā ar mediķiem, kā rezultātā tiek izstrādāts implantējams materiāls kaulaudu defektu novēršanai.

„Piemēram, ja ir izrauts zobs un ilgstoši nav pievērsta uzmanība, lai atjaunotu, tad tajā vietā netiek slogots, un kauls lēnām izzūd. Arī slimību rezultātā var izzust kauls vai zaudēt savu mehānisko stiprību. Un tad, lai ievietotu implantu šādā kaulā, tas vispirms ir jāataudzē," skaidro Līga Bērziņa-Cimdiņa, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktore.

Četrus gadus ilgo pētījumu rezultāts ir gan principiāli jauni izgudrojumi, gan pasaulē jau ieviestu tehniku uzlabošana un to efektivitātes palielināšana. Izgudrojumus laist apgrozībā gan nav lēts process.

„Mums tas patents, ja mēs viņu piesakām,  viņš ir jāpiesaka un vēl starptautiski arī jāuztur, kaut kādi 20 000 latu gadā," rēķina LU Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs.

Daļa tehnoloģiju tomēr tiek gatavotas ieviešanai reālajā dzīvē, un dažas jau tiek izmantotas, piemēram, plaukstas biometrijas sistēma šobrīd sargā Rīgas Domes informācijas tehnoloģiju departamenta durvis.

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti