Pasaules veselības organizācija Latvijā: Ir sākusies neinfekciozo slimību ēra

ĪSUMĀ:

• "Ar infekcijām esam tikuši galā," uzsver Pasaules veselības organizācija
• Ārstu biedrībā izceļ veselības aprūpes pieejamības problēmu
• Pasaules veselības organizācija norāda arī uz blakus faktoriem veselības nozarē

“Mēs dzīvojam krietni savādākā pasaulē, nekā tas bija pirms 70 gadiem, un tas neapšaubāmi ir milzīgs, milzīgs progress. Tas attiecas gan uz milzīgo infekcijas slimību mazināšanu,” sacīja Rūrāne.

“Es gribētu poliovīrusa vakcīnas atklāšanu un šī vīrusa pilnīgu likvidāciju Eiropā. Mēs esam ļoti tuvu tam, lai šī slimība vairs nebūtu pasaulē. Baku vairs nav. Uzsvars uz infekcijas slimību kontroli – vakcīnas radīšanu un kontroli (..) tas ir galvenais aspekts, kāpēc mums ir stipri lielāks dzīves garums un krietni samazinājusies bērnu mirstība līdz piecu gadu vecumam. Faktiski līdz 2008. gadam mēs runājām, ka galvenais nāves cēlonis ir infekcijas, savukārt pēc 2008. gada ir notikusi lielā prioritāšu maiņa – statistika rāda, ka mēs ar infekcijām esam tikuši galā. Tagad ir sākusi neinfekciozo slimību ēra,” norādīja Pasaules veselības organizācijas Latvijā vadītāja.

Rūrāne uzsvēra, ka Pasaules veselības organizācijas konstitūcijas pamatā ir koncepts par to, ka veselība ir cilvēktiesības - tā nav kāda privilēģija, kas pienākas dažiem, kam ir nauda. Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis izcēla, ka veselības aprūpē nav svarīgāka jautājuma par pieejamību.

"Nav svarīgāka uzstādījuma par pieejamību uz globālās paletes visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzimuma, rases, vecuma, izglītības, bagātības vai turības, un tas ir bijis Pasaules veselības organizācijas viens no galvenajiem "topikiem" visus šos gadus,” teica Apinis.

Saistībā ar veselības aprūpes pieejamību Latvijā viņš norādīja, ka biedrības attieksme pret jauno veselības finansēšanas modeli ir ļoti negatīva, "lai neteiktu - agresīvi negatīva. Mums gribētos daudz vairāk sasniegt arī pieejamībā."

Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja, ka, veidojot veselības finansēšanas likumu, balstījās uz Latvijas ekonomisko situāciju.

"Stabila primārā veselības aprūpes pieejamība, ko mēs ļoti strikti vēlējāmies, lai būtu ietverta šajā minimālajā grozā, ja tā var teikt, lai būtu nodrošināta profilakse, pie kā mēs daudz arī strādājam. Tas arī ir saglabāts šajā pirmajā grozā. Un veselības veicināšanas programma - tātad mācīt visas tās lietas, kas mums ir jāsāk jau no bērnības, lai tiešām saglabātu veselību," teica ministre.

Čakša uzskata, ka tas šobrīd ir atbilstošākais Latvijas ekonomiskajai situācijai. Vienlaikus tas nenozīmējot, ka jomā viss sasniegts. 

Pasaules veselības organizācijas pārstāve Rūrāne norādīja, ka veselības nozare ir atkarīga arī no citu sektoru pieņemtiem lēmumiem. Veselības rādītāji atkarīgi no izglītības - kāds uzturs ir skolās un kādas ir fiziskās aktivitātes. Tāpat nozīmīgi esot tas, kā notiek cīņa ar vides piesārņojumu un kā norisinās lauksaimniecība.

Piektdien Latvijas Universitātē norit Pasaules Veselības dienai un Pasaules Veselības organizācijas 70. gadadienai veltīta konference. Tā veltīta veselības aprūpes pieejamībai. Rūrāne uzsvēra, ka 70 gadu laikā cilvēki sākuši dzīvot ievērojami ilgāk, kā arī ievērot veselīgāku dzīvesveidu.