Katru gadu Latvijā tiek reģistrēti aptuveni septiņi līdz astoņi tūkstoši cilvēku, kurus skāris insultus. Lielā daļā gadījumu slimība izraisa vienas ķermeņa puses paralīzi.
Rehabilitācijas centrā „Vaivari” stāsta, ka smagos gadījumos slimnieku atveseļošana līdz tādam līmenim, kad tie patstāvīgi var staigāt un atgūt rokas kustības, var ilgt pat vairākus gadus. Tas nozīmē, ka slimniekam jārēķinās ar smagu un ilgu rehabilitācijas kursu. "Rehabilitācijas procesā ietilpst arī pasīvas kustības, tas nozīmē, ka mēs izkustinām pacienta ekstremitātes. Arī pacients pats var vingrot, varam trenēt gaitu, ir līdzsvara, kustību koordinācijas un vispār attīstošie vingrinājumi visam ķermenim," stāsta fizioterapeite Elīna Vilāne.
Jo ātrāk sasirgušais cilvēks nonāk ārstu aprūpē, jo labāk. Izšķirošas ir pirmās četras stundas.
Šajā laikā iespējams veikt trombu šķīdināšanas kursu, tādā veidā mazinot insulta ietekmi un cilvēka turpmāko dzīvi. Pirmās insulta pazīmes ir visai nepārprotamas. "Ja cilvēkam parādās pirmo reizi asimetriska seja, nespēks vienā ķermeņa pusē, rokā vai kājā. Vienpusējas ķermeņa puses notirpums vai runas traucējumi, tās ir pirmās pazīmes, kas var liecināt par insultu," norāda neiroloģe Ilga Ķikule.
“Es esmu sieviete. Mani apdraud insults” – ar šādu aicinājumu 29.novembrī Pasaules insulta dienu atzīmē Latvijas Insulta biedrība ar izglītojošu pasākumu par insulta un sirds asinsvadu slimību profilaksi.
Katra piektā sieviete un katrs sestais vīrietis dzīves laikā saslimst ar insultu, Latvijas Televīzijai pavēstīja Latvijas Insulta biedrības vadītāja Evija Miglāne. Pēc 80 gadu vecuma insults skar 70-80 procentus sieviešu.
No insulta mirst vairāk nekā no daudzām citām izplatītām slimībām, skaidro medicīnas doktore, neiroloģe Evija Miglāne. Asinsvadu plīsums smadzenēs var radīt kustību vājumu, ķermeņa vienas puses vājumu, nespēju runāt, uz simptomiem norāda Miglāne.
Svarīgi rehabilitāciju saņemt pirmo sešu mēnešu laikā, Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pastāstīja Rehabilitācijas centra "Vaivari" vadītāja Anda Nulle. Viņa atgādināja, ka rehabilitācija tiek finansēta no valsts līdzekļiem un to būtu vēlams realizēt tuvāk savai dzīvesvietai, nevis tieši Vaivaros, ja nav nepieciešama īpaši intensīva ārstēšana.
Stacionārā rehabilitācija ir maz pieejama Latvijā. Tā pieejama Liepājā, Valmierā un Jūrmalā. Citviet rehabilitācijai pieejami vien dienas stacionāri, taču iespējas būtu arī Kuldīgā, Ludzā un citviet Latvijā, norāda "Vaivari" vadītāja Nulle. Viņai piekrīt Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole. Plānots, ka tuvākajos gados veselības nozares finansējums tiks dalīts tā, lai insulta pacienti pēc iespējas ātrāk uzsāktu rehabilitāciju, tādējādi mazinot insulta pacientu skaitu.
Apkārtējie var lūgt sasirgušajam mēģināt pasmaidīt un novērtēt, vai nav noslīdējis viens lūpas kaktiņš, lūgt pacelt abas rokas, ja vienu nevar pacelt vai noturēt, nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Insulta saslimšanas gadījumā cilvēks var būt arī nespējīgs atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem.
Liela nozīme slimības izplatības mazināšanā ir profilaksei. "Insulta riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, sirdsritma traucējumi, cukura diabēts, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs un citas sirds patoloģijas, kas var izraisīt insultu. Pieaugot vecumam, palielinās risks saslimt ar insultu," skaidro Ķikule.
Visus faktorus, izņemot vecumu un iedzimtību, iespējams mazināt, dzīvojot veselīgāku dzīves veidu. Tas nozīmē smēķēšanas atmešanu, izvairīšanos no trekniem ēdieniem un sāls lietošanas ikdienā. Būtiski arī regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
