Pasaules Dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis intervijā radio "Pieci.lv" atzina, ka Lielā talka ir laba tradīcija, bet vairāk uzskatāma par sociālu aktivitāti.
"Lielo talku es vairāk vērtēju kā sociālu aktivitāti, cilvēki saliedējas un iet ārpus mājām, veic labus darbus, sakopj apkārtni. Tas ir arī ļoti izglītojoši, it sevišķi, ja tiek iesaistīti bērni. Tā noteikti nav slikta lieta, tā ir laba tradīcija Latvijā," norādīja Rozītis.
Tomēr pēc PDF direktora domām īstā atbildība pret vidi sākās minūti vai stundu pēc šīs akcijas.
"Tas ir mazdrusciņ smieklīgi, ja cilvēks dara labu dara, vāc atkritumus, bet jau nākamajā dienā dara kaut ko pilnīgi negatīvu pret dabu," atzīst Rozītis.
Bet runājot, par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm, Rozītis norādīja, ka galvenais jautājums esot kritēriji, pēc kā tas tiek izvērtēts.
"Par zaļumu - tā varētu būt atsevišķa tēma, tur jautājums ir, kā mēs vērtējam, kādi ir šie kritēriji, kā izvērtējam zaļumu. Pasaules Dabas fondam ir citi pētījumi, kur Latvija nebūt nav ne pirmajā desmitniekā, ne divdesmitniekā pēc zaļuma," norādīja PDF direktors.
Bet šobrīd viena no PDF aktualitātēm ir Baltijas jūras aizsardzības programma, jo, ja Baltijas jūra būtu tīra, tā ik gadu dotu iespēju nopelnīt 32 miljardus eiro.
"Šeit tas jautājumu kopums ir - kā savienot visas šīs vajadzības, kas nepārtraukti pieaug saistībā ar Baltijas jūru, un tai pašā laikā, kā to darīt vides aizsardzības un labvēlīgas vides stāvokļa ietvarā. Jo šodien, 21. gadsimtā, mēs vairs nevaram atrauti runāt par ekonomisko izaugsmi bez šī vides jautājuma integrācijas," norādīja Rozītis.
PDF direktors arī atzina, ka vairākas dzīvnieku sugas ir apdraudētas. Ir sugas, kas izzūd, bet ir tādas, kas ienāk vietā, taču svarīgi esot apzināties, kādas sekas tas var radīt.
"Pakāpeniskas sugu pārvietošanās par pārsimts kilometriem, protams, nav kā matemātika, lai varētu teikt, proti, desmit sugas aizgāja – desmit atnāca. Jautājums ir, kāda tam būs ietekme uz vidi. Visi šie jautājumi ir jāskatās kompleksi un visi šie jautājumi ir ar zināmām ļoti nopietnām konsekvencēm. Bet Latvijā, tāpat kā pasaulē, zinātnieki strādā pie šīm sekām, bet neviens jau īsti nezina, kādas tās sekas būs," atzina Rozītis.
